Menu
 

Sējumi ziemu pārlaiduši labi Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
“Zutiņu” saimniecība gaida pavasari un lielos sējas darbus. Foto – no Z/S “Zutiņi” arhīva un Juris Galējs “Zutiņu” saimniecība gaida pavasari un lielos sējas darbus. Foto – no Z/S “Zutiņi” arhīva un Juris Galējs

Tuvojas pavasaris, un lauksaimnieki pamazām gatavojas jaunajai darbu sezonai. Atšķirībā no citiem sējumiem, kas vēl tikai gaida savu nobriešanu augsnē, klusi un nemanāmi gada tumšāko laiku ir pārdzīvojuši ziemāji, kuriem, tāpat kā slēpotājiem, patīk ziema ar sniegu.

Ziemāji ir izturīgi

Šobrīd ziemāji izskatās labi, tomēr līdz veģetācijas perioda sākumam vēl ir jāgaida, kamēr augi izies miera perioda fāzi, saka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Evelīna Freimane. Ja pēc sniega segas nokušanas uznāks stiprs sals, tas var augiem kaitēt, tomēr šobrīd laika prognozes augu pārziemošanai esot labvēlīgas.

“Ziemāji veģetācijas perioda pirmo daļu, kas ilgst 40–60 dienu, uzsāk rudenī,” stāsta VAAD pārstāve. “Šajā laikā augiem intensīvi attīstās sakņu sistēma un lapas, līdz miera periodam augi sasniedz cerošanas fāzi. Labāk sacerojušie augi labāk pārziemo, un augu norūdīšanās procesā svarīgs ir arī augsnes nodrošinājums ar kālija un fosfora mēslojumu.”

Jautāta, kā temperatūras svārstības ietekmē graudaugu pārziemošanu, vai mainīgie laikapstākļi neapdraud ziemāju sējumus un kurus no tiem tas apdraud visvairāk, E. Freimane pastāsta, ka ziemājus Latvijā vairāk apdraud daudzu faktoru kopums, nevis sals, jo, piemēram, ziemas kvieši spēj izturēt pat -20 grādu aukstumu. “Ziemāju galvenie iznīkšanas cēloņi ir izslīkšana, izsušana, izcilāšanās, izžūšana vai visu parādību kompleksa iedarbība,” atklāj VAAD speciāliste.

“Šogad jāskatās, vai vietās, kur sniega sega uzsnigusi uz nesasalušas zemes, sējumi nav izsutuši. Dažviet sējumu izdzīvošanu var apdraudēt ledus garozas veidošanās, ja sniegs strauji kūst un ūdens sasalst, izveidojoties ledus kārtai tieši virs augiem. Bīstama ir plānas, caurspīdīgas ledus garozas veidošanās, jo tad augi ir vairāk pakļauti saulei – aktivizējas augšanas procesi, bet to nodrošināšanai pietrūkst skābekļa, nenotiek gāzu apmaiņa, un augi tiek novājināti vai aiziet bojā. Šobrīd par ziemāju pārziemošanu vēl ir pārāk agri spriest, tomēr martā jau būs redzams, kā ziema ietekmējusi augus.”

“Rīgas Apriņķa Avīzei” interesējoties, vai ziemājus kaut kā varētu būt ietekmējusi iepriekšējā karstā un sausā vasara, VAAD pārstāve pastāstīja, ka, ja rudenī lauks saņēmis pietiekami daudz mitruma, tad ziemāji jūtas labi. Atsevišķi lauki pagājušajā vasarā smagi cietuši no sausuma, tomēr rudenī mitruma līmenis augsnē atjaunojies, tādējādi uz ziemājiem vasaras sausums ietekmi nav atstājis. Zemnieki cer, ka gaidāmais pavasaris un vasara būs samērīga ar gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu.

E.Freimane teic, ka arī mitruma daudzums sējumiem šoziem pārsvarā bijis pietiekams un ziemāji miera periodu uzsākuši, labi sacerojuši. Atsevišķos laukos gan novērota nevienmērīga dīgšana rudenī, tomēr tā esot tikai maza sējumu daļa. “Ziema bija bagāta ar nokrišņiem, tādēļ par mitruma trūkumu šajā sezonā jāuztraucas nav,” skaidro speciāliste. “Pārmērīgs mitrums var radīt izslīkšanu, kā tas bija 2017. gada rudenī, bet 2018. gadā pārlieku lieli rudens nokrišņi netika novēroti.”

Ziemas kvieši – audzētākais graudaugs Latvijā

Latvijas lauksaimnieku uzņēmums “Latraps” apvieno graudaugu un rapša audzētājus no visiem Latvijas reģioniem. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latraps” dibināta 2000. gadā, apvienojoties progresīvākajām zemnieku saimniecībām no Zemgales. No dažiem desmitiem biedru pirmajā gadā “Latraps” ir izaudzis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu valstī un šobrīd apvieno 1015 biedru.

Kā informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, ziemas kvieši pilnīgi noteikti ir audzētākais graudaugs Latvijā: “Iepriekšējā gadā ziemāji tika sasēti daudz mazāk. Lielākas platības nebija iespējams apsēt, jo to neļāva nelabvēlīgie laikapstākļi rudens sējas laikā – lauki bija applūduši. Rudenī ziemāji tika sasēti optimālā daudzumā, jo rudenī laukus varēja apstrādāt.”

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, kā šīs ziemas mainīgie laikapstākļi ietekmē graudaugu un rapšu sējumus, “Latraps” valdes priekšsēdētājs pavēstīja, ka vietās, kur rudenī ziemāji ir labi attīstījušies, tie šobrīd izskatās labi: “Svarīgi, lai nav straujas laikapstākļu maiņas, lai gaisa temperatūra strauji nepaaugstinās, jo sējumos var atsākties veģetācijas procesi, un lai temperatūra pēc tam strauji nenokrīt zemāka par -10 grādiem. Ir vēl tikai februāra beigas – kailsala risks joprojām pastāv.”

Pēc “Latraps” novērojumiem, ziemāju sekmīgu pārziemošanu pagaidām nekas neapdraud, taču līdz ar siltākiem laikapstākļiem pieaug kailsala risks, jo lielākajā daļā Latvijas lauku sniegs ir nokusis un naktīs vēl iespējams stiprāks sals. “Pozitīvi ir vērtējams tas, ka uz laukiem nav sakrājies ūdens – tas, iestājoties atkusnim, iesūcās zemē,” vērtē E. Ruža. “Ja tā nebūtu, tad sasalstot tas varētu noslāpēt vai izraustīt izdīgušos augus.”

80% ražas eksportē

“Rīgas Apriņķa Avīzei” interesējoties, kuras kultūras Latvijas lauksaimniekiem šobrīd atmaksājas audzēt, E. Ruža atklāj, ka pieprasītākie ir kvieši: “Pārsvarā audzējam ziemas kviešus, rapsi. Vēl pieprasītas kultūras ir mieži, lauku pupas, zirņi.” Tas, kādas kultūras audzēt, esot atkarīgs arī no augsnes īpatnībām katrā reģionā. Ņemot vērā lielo karstumu un sausumu pagājušā gada vasarā, kāds valdīja arī lielākajā daļā Ziemeļeiropas un Skandināvijā, tirgus šobrīd esot pārsātināts ar ļoti augstas kvalitātes kviešiem, bet trūkstot lopbarības un vidējās kvalitātes – pārtikas pamatklases kviešu un miežu.

Vaicāts, kur Latvijas graudaugu audzētāji, “Latraps” biedri realizē izaudzētos graudus, E. Ruža atklāja, ka kopumā Latvijā izaudzē ievērojami vairāk produkcijas, nekā iespējams patērēt iekšējā tirgū, tādēļ “ik gadu no Latvijas tiek eksportēti gandrīz 80% no graudkopības kopievākuma. Zemākās kvalitātes grupu pārtikas kvieši šogad galvenokārt tiek eksportēti uz Saūda Arābiju un citām Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas valstīm. Augstākās kvalitātes kviešu galamērķis ir Spānija un Āfrikas dienvidu valstis.”

Prognozes vasarāju sējai

Domājot par tuvojošos pavasari, “Rīgas Apriņķa Avīze” vērsās pie Valsts augu aizsardzības dienesta, lūdzot sniegt prognozes, kad zemnieki varētu sākt gatavoties sēt vasarājus, un vaicājot, kas to nosaka. VAAD pārstāve E. Freimane informēja, ka, lai gan nesen tika piedzīvotas rekordsiltas februāra dienas un izsludināts pat meteoroloģiskais pavasaris, tas tomēr vēl nenozīmē, ka veģetācija var sākties un zeme gatava vasarāju sējai: “Galvenokārt vasarāju sējas laiku ietekmē gaisa un augsnes temperatūra, kā arī turpmākā laika prognoze pēc sējas.”

Pērn sējas laiks esot sācies aprīļa pirmajā nedēļā. “Vasarāju sējas sākumu ietekmē vairāki faktori, piemēram, augsnes mitrums. Ja augsne ir slapja, traktortehnikai būs grūti uzbraukt uz lauka. Sēšanas laiks lielā mērā atkarīgs no pavasara iestāšanās laika: ja ir agrs pavasaris, sēt var aprīļa sākumā, ja vēls – līdz maijam.”

Pavasara sēju nedrīkst nedz sasteigt, nedz arī nokavēt. Agri sēti vasarāji labāk izmanto augsnes mitrumu, veido spēcīgu sakņu sistēmu, labāk nomāc nezāles un mazāk cieš gan no slimību, gan kaitēkļu ietekmes.

Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, visizplatītākās slimības, kas apdraud graudaugu sējumus, katru gadu ir dažādas lapu plankumainības, piemēram, kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis), kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici), vārpu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum) un miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres).

“Ražai draudus rada sakņu puves, kas labi attīstās siltās un sausās vasarās, kā arī rūsas un slimības, kas ietekmē vārpu vai graudus, piemēram, vārpu fuzarioze (fusarium sp.), melnie graudi (Claviceps purpurea),” skaidro VAAD pārstāve. Plankumainībai, kā arī graudzāļu miltrasai (blumeria graminis) ir arī nozīmīga ekonomiskā ietekme, it sevišķi, ja tās plaši izplatās – tās samazina fotosintezējošo lapu virsmu un novājina augu. Sastopamākie kaitēkļi labību laukos ir labību spradzis (Phyllotreta vittula), laputis (Aphidoidea), labību lapgrauži un stiebrmušas (Oscinella sp.). Kaitēkļi visbiežāk vainojami pie lapu epidermas bojājumiem.

“Zutiņu” ziemājus mainīgie laikapstākļi nebiedē

Krimuldas novada zemnieku saimniecība “Zutiņi”, kur čakli strādā  Inese un Agris Meļķi un viņu bērni Rūta, Santa un Mārtiņš ar savām ģimenēm, apsaimnieko aptuveni 100 hektāru zemes. Ziemājiem šogad esot atvēlēti tikai 10 hektāri, kur saimnieki iesējuši ziemas kviešus, kas pārtikai vienmēr esot daudz labāki – ar augstākiem kvalitātes rādītājiem. “Ja Dieviņš dos, būs brangi milti pufīgajiem svētku pīrāgiem,” saka “Zutiņu” saimnieces.

“Pagājušajā sezonā ziemājus mums tā arī neizdevās iesēt, jo visu rudeni stipri lija,” saka “Zutiņu” saimnieks Agris Meļķis. Ziemāju sēja rudenī ļoti atvieglojot visu nākamo sezonu un palīdzot raitāk tikt galā ar pavasara darbiem un ātrāk uzsākt ražas novākšanu rudenī, tādējādi vienmērīgāk noslogojot tehniku un darbaspēku. “No otras puses, ziemāji nekad nav bijusi mūsu prioritāte, jo mums vēl ir mieži, auzas, Latvijas lielie pelēkie zirņi, griķi un spelta. Tā kā paši arī pārstrādājam savus graudaugus, vajag sēt visu.”

Iepriekšējās karstās un sausās vasaras ietekme uz ziemājiem jūtama neesot, jo, pateicoties garajam rudenim, tie labi sadīguši un sacerojuši. Arī mitrums šoziem Krimuldas novadā bijis apmierinošs – ne par daudz, ne par maz. “Taču ziema jau vēl nav galā! Toms Bricis gan saka, ka mūs atkal gaida martam neraksturīgi siltas nedēļas. Dzīvosim – redzēsim!” saka saimnieks. “Gribētos teikt, ka ziemājus, graudaugu sējumus, neatkarīgi no iesētās kultūras lielās temperatūru svārstības neapdraud. Citādi, iespējams, ir Gaiziņkalna apkārtnē, kur vēl joprojām ir bieza sniega sega, zem kuras sējumi var izslīkt. Bet, tā kā zeme nav sasalusi un kūstošais ūdens labi uzsūcas, satraukumam, domāju, pagaidām nav pamata.”

Saimnieki Agris un Inese Meļķi pie dzirnavām, kuras iegādātas pērn ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Speltas kvieši – pieprasīti

To, kādu kultūru sēt, lielā mērā nosaka arī tirgus. “Rīgas Apriņķa Avīze” interesējās, kas no graudaugiem šobrīd ir vispieprasītākais, ko “Zutiņu” saimniecībā atmaksājas audzēt un ko ne. “Tas ir katra zemnieka sapnis – pavasarī, plānojot sēju, zināt, kādas cenas graudaugiem būs rudenī!” smej saimniecības “Zutiņi” vadītājs.

Pagājušogad sakarā ar lielo sausumu Eiropā visiem graudiem bijusi laba cena, taču, no otras puses, ražas bijušas daudz mazākas, tādējādi viss izlīdzinās. Taču cena esot ievērojami kritusies griķiem: “Ja mēs paši nepārstrādātu, būtu jādomā, vai griķus sēt,” atzīst A. Meļķis. “Mums pašiem jauna kultūra ir speltas kvieši; tie pircēji, kuri pamēģina kādu no mūsu speltas līnijas produktiem, parasti atgriežas ar labām atsauksmēm. Pagaidām lielāku noietu jūtam speltas grūbām un mannai.”

Lielu daļu no izaudzētā “Zutiņi” realizē vairumpircējiem jau rudenī, taču daudz arī pārstrādā paši – miltos, grūbās un putraimos – un realizē tirdziņos visā Latvijā. “Mazo ražotāju lielie palīgi ir arī lielveikalu specializētās nodaļas, piemēram, “Klēts” veikalos “Rimi”,” saka saimnieks. “Arī “Top!” Vidzemes veikalos ir mazo ražotāju plaukti. Sadarbojamies ar Rīgas veikaliņiem “Idille” un “Irbes bode”, kā arī ar “Liepkalnu” maizes veikaliem un “Kunturu” gaļas veikaliem. Teiciens, ka pravieti savās mājās neatzīst, mūsu gadījumā arī nav īsti vietā, jo uz Raganas veikalu “Spārītes” plauktu papildināt ir jābrauc daudz biežāk nekā uz Rīgu.”

Interesējāmies, vai “Zutiņu” saimniecība ir spiesta cīnīties arī ar kādiem nelūgtiem visiem – kukaiņiem, augu slimībām un citiem kaitēkļiem. Par laimi, šī bēda “Zutiņu” sējumus bīstami neapdraudot.

“Tādas milzīgas kataklizmas pagaidām mūsu laukus nav piemeklējušas,” saka saimnieks A. Meļķis. “Miežos mēdz būt laputis, rudzus mēdz apciemot tripsis, taču es neteiktu, ka tie sagādā lielas raizes, vienkārši laikus jākonstatē un jāreaģē. Ar pākšaugiem ir grūtāk – tur ieceļojušie citzemju pupu un pupiņu sēklgrauži var palikt nepamanīti ilgi, kamēr jau ir par vēlu kaut ko darīt.”

Taču, pamanot kādu no šiem kaitēkļiem, saimnieki operatīvi izvērtē, kuru no atļautajiem augu aizsardzības vai mēslošanas līdzekļiem vislabāk lietot, un attiecīgi rīkojas, lai augus un ražu saglābtu. “Mēs neesam bioloģiskā saimniecība, taču neatzīstam arī nesamērīgu ķīmijas lietošanu. Ja visu dara ar prātu un apdomu, tad var panākt gana labus rezultātus.”

Pavasara darbi jau pilnā sparā

A.Meļķis pastāsta, ka sēja “Zutiņu” laukos parasti sākas aprīļa beigās, maija sākumā: “Sējas darbus sākam, tiklīdz zeme ir nožuvusi tieši tik daudz, lai traktors negrimtu nost. Šopavasar sēsim miežus, speltas kviešus, auzas un arī griķus. Lielu platību aizņems pelēkie zirņi. Kādi astoņi hektāri zemes ir jāatvēl kartupeļiem un burkāniem, tāpat arī dobes mūsu varavīksnes krāsu pupiņām.”

Pašlaik “Zutiņu” saime čakli rušinās siltumnīcās, gatavojot garšaugu podiņus – būs 18 šķirņu piparmētru stādi, dažādi timiāna veidi, rozmarīns, lupstājs, salvija, bergamote, krāsainās skābenes. Tāpat “Zutiņu” ļaudis jau sēj papriku un čili un sola aptuveni 70 šķirņu tomātus. Siltumnīcās pumpurus jau briedina atraitnītes, vēlāk būs petūnijas, samtenes, leduspuķes, begonijas un sārtziedu nokarenās zemenes. “Būs koši un daudz – tā, kā mums patīk!” priecājas saimnieces.

Pērn ar Eiropas Savienības fondu atbalstu “Zutiņi” iegādājušies dzirnavas ar īstajiem, lielajiem dzirnakmeņiem un speltas graudu lobītāju. “Šogad, ja visi vēji pūtīs labvēlīgi, mums būs vēl trīs skaistas, lielas siltumnīcas, kurās darboties,” lepojas “Zutiņu” saimnieks.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.