Menu
 

45 miljoni eiro industriālā parka būvniecībā – apjomīgs ieguldījums Stopiņos Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
Attēls - LIAA Attēls - LIAA

Investējot 45 miljonus eiro, Lietuvā bāzēta Baltijas valstu industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu attīstīšanas un apsaimniekošanas kompānija “Sirin Development” sāk industriālā parka būvniecību Stopiņu novadā.

Vietējo tirgu jau iepazinuši

Kompānija “Sirin Development” sākusi parka pirmā posma izbūvi, un paredzēts, ka tas būs viens no lielākajiem un modernākajiem parkiem reģionā. Kopējais investīciju apjoms, ko plānots ieguldīt industriālā parka būvniecībā, ir 45 miljoni eiro.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Immostate” investīciju un komercīpašuma speciālists Artūrs Obrickis informē, ka “Sirin Development” Latvijā jau iepriekš ir attīstījusi divus lielus projektus – 2008. gadā Olainē un 2011. gadā Ventspilī. “Kompānija nav jaunienācēja,” saka A. Obrickis, “tā ir labi iepazinusi vietējo tirgu un seko līdz Latvijas, kā arī Baltijas reģiona vajadzībām un aktuālajai situācijai.”

“Rīgas Apriņķa Avīzei” interesējoties, kāpēc investori savai darbības vietai izvēlējušies tieši Stopiņu novadu, pašvaldības domes pārstāve Inese Skrastiņa informēja, ka dome nav lietas kursā par investoru izvēli, taču norādīja, ka “novads atrodas stratēģiskā vietā dažādu veidu uzņēmējdarbības attīstīšanai”. Domes pārstāve zināja teikt, ka “Sirin Development” ir starptautiska kompānija, kas atklātā izsolē iegādājās rūpnieciskās apbūves teritoriju Stopiņu novadā. Kā lielākos ieguvumus, ko pašvaldība gūs no šāda industriālā parka izveides novada teritorijā, I. Skrastiņa min jaunu darbavietu izveidi, kā arī to, ka uzņēmums nodrošinās ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi Stopiņu novadam un Latvijai kopumā.

45 miljoni – daudz vai maz?

“Rīgas Apriņķa Avīzei” bija interesanti noskaidrot, kā vērtējamas šāda apjoma investīcijas – vai 45 miljoni eiro nav nenormāla summa šāda veida ieguldījumam? Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka paskaidroja, ka investīciju apjoms ir atbilstošs projekta izvirzītajiem mērķiem – izveidot industriālo parku 80 000 kvadrātmetru platībā – un atspoguļo kopējo investīciju tendenci. “LIAA vērtējumā, šis projekts ir pozitīvs signāls jaunu investīciju ienākšanai Latvijā, turklāt šāda rakstura projekti būtiski uzlabo Latvijas loģistikas infrastruktūras piedāvājumu kvalitāti Latvijas un ārvalstu klientiem,” uzskata L. Eiduka.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Immostate” speciālista skatījumā, investīcijas 45 miljonu eiro apjomā Eiropas līmenī esot normāls investīciju apjoms. “Latvijā, protams, tas ir ievērības cienīgs notikums, pat ja tas tiek investēts pakāpeniski,” saka A. Obrickis, “tomēr ir jāņem arī vērā, ka ieplānotais apjoms ir ļoti liels – 16 hektāri zemes un noliktava 80 000 kvadrātmetru platībā, turklāt objekts ieplānots A+ līmenī – attiecīgi, skatot to kopā ar šā brīža augstajām būvniecības izmaksām, 45 miljoni noteikti nav pārāk daudz, iespējams pat, ka maz. Taču kopumā ieguldījums vērtējams kā pārdomāts, jo daudzas kompānijas pieprasa tieši augstas klases noliktavas.”

Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš apstiprina, ka Latvijas ekonomika pēdējos divos gados ir bijusi viena no straujāk augošajām Eiropā, un tuvākajos gados izaugsmes prognozes Latvijai ir pozitīvas. “Tas noteikti radīs pieprasījumu pēc šāda veida telpām,” saka M. Āboliņš, “un, arī ilgākā termiņā raugoties, demogrāfiskās tendences Rīgas reģionā ir pietiekami labvēlīgas.” Speciālists norāda, ka šāds investīciju apjoms ir liels, bet salīdzināms ar citiem projektiem Latvijā pēdējos gados, piemēram, “IKEA” veikala būvniecību, kur investīcijas pārsniedza 50 miljonus eiro.

Industriālie parki ir pieprasīti

“Rīgas Apriņķa Avīze” vēlējās uzzināt arī to, vai Latvijā ir izteikts pieprasījums pēc šādiem industriālajiem parkiem. Izrādās – daudzi uzņēmumi industriālos parkus izvēlas kā alternatīvu risinājumu, jo ražotņu uzcelšana un pielāgošana prasa ievērojamus finanšu resursus un laiku. “Industriālais parks piedāvā pilnībā sagatavotu vietu un telpas, kur bez lieliem ieguldījumiem var izveidot ražotni,” skaidro LIAA pārstāve L. Eiduka. “Profesionāli industriālo parku operatori piedāvā skaidrus spēles noteikumus, elastīgus nomas noteikumus un gatavu infrastruktūru.”

A.Obrickis skaidro, ka ieprasījumu pēc šādām augsta līmeņa noliktavām veido jauni klienti, kuri ienāk Baltijas tirgū. “Vecās noliktavas netiek pietiekami uzlabotas, līdz ar to esošie nomas klienti izskata iespējas labāk pārcelties uz jauniem noliktavu kompleksiem,” norāda A. Obrickis. “Nomas cenas pēdējā laikā ir samazinājušās, attiecīgi ir daļa klientu, kam tagad paveras iespējas nomāt telpas labākos noliktavu kompleksos. Protams, tāds pieprasījums, lai uzreiz aizpildītu 80 000 kvadrātmetru, nav, tomēr ilgtermiņā gan, turklāt klientiem, kam uzreiz nepieciešamas lielas platības, šobrīd nav lielas izvēles iespējas.”

Bankas “Citadele” ekonomists M. Āboliņš skaidro, ka kopš krīzes būvniecības apjomi industriālajā segmentā Latvijā ir bijuši salīdzinoši nelieli un līdz ar ekonomikas izaugsmi daudzviet veidojas modernu industriālo telpu deficīts. “Reģionos šobrīd tiek īstenota šādu telpu būvniecība ar ES fondu atbalstu, savukārt Rīgas apkārtnē aktivizējies privātais sektors,” saka M. Āboliņš. “Šis nav vienīgais industriālā parka projekts, kas šobrīd tiek realizēts.”

M.Āboliņš vērsa uzmanību uz to, ka, no ekonomikas viedokļa raugoties, pēdējos divos gados rūpniecība ir augusi straujāk nekā ekonomika kopumā. Aug arī iedzīvotāju ienākumi, kas veicina patēriņa pieaugumu, un vienlaikus ļoti strauji attīstās tirdzniecība internetā. Tas palielina pieprasījumu pēc loģistikas pakalpojumiem un telpām.

Pierīga – ērta gan ģeogrāfiski, gan birokrātiski

“Latvijai ir priekšrocība būt Eiropas Savienības robežvalstij ar Krieviju,” saka nekustamo īpašumu uzņēmuma “Immostate” speciālists A. Obrickis, “līdz ar to transportam un loģistikai ir noteikta loma mūsu valstī. Tā gan daudz cietusi pēdējā laikā makroekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ.” A. Obrickis norāda, ka Pierīgā jau ir vairāki lieli loģistikas parki. “Pierīgu izvēlas vairāku iemeslu dēļ – tā vieglāk pieejama ar smago kravas transportu, iespējams ērti veidot preču tālāku loģistiku, lētāka zeme iegādei, kā arī nodokļu atlaides,” priekšrocības uzskaita A. Obrickis.

Arī bankas “Citadele” ekonomists M. Āboliņš apstiprina, ka investora izvēlētā vieta – Stopiņu novads – atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Būtisks ir gan novada tuvums Rīgai, gan Rīgas apvedceļš, kas nodrošina ērtu piekļuvi no jebkura virziena, kas, viņaprāt, ir noteicošais faktors. “Vienlaikus, protams, ir jautājums, kādēļ šī investīcija, līdzīgi kā “IKEA”, netiek realizēta Rīgas teritorijā. Te varētu būt runa gan par zemes pieejamību, gan par to, ka birokrātiskie šķēršļi Rīgas pilsētā ir lielāki nekā tuvējos novados,” skaidro ekonomists.

Kā skaidro LIAA pārstāve L. Eiduka, primārais faktors ir ekonomikas attīstības tendences Baltijas valstu reģionā, kas sniedz labu pamatu tam, lai uzņēmums sasniegtu savu primāro mērķi – peļņas gūšanu. “Attiecībā uz investīcijām industriālo parku projektos, būtiska loma ir arī ģeogrāfiskajam novietojumam un iespējai ātri īstenot savas investīciju ieceres.”

  1. Eiduka norāda, ka Pierīga ir Latvijas ekonomikas sirds, kur koncentrējas arī lielākais darbaspēka resurss un ekonomiskā aktivitāte. “Šis bija viens no galvenajiem nosacījumiem, kāpēc izvēle ir bijusi par labu Stopiņu novadam arī konkrētajā gadījumā,” saka L. Eiduka.
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.