Menu
 

Asociācija: Privātpersonu spēja un vēlme aizņemties pērn Latvijā strauji augusi

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Latvijas iedzīvotāju spēja un vēlme aizņemties pagājušajā gadā strauji augusi, uzrādot lielāko kāpumu pēdējo triju gadu laikā, liecina Finanšu nozares asociācijas veidotā kreditēšanas indeksa dati privātpersonu segmentā.

Asociācijā norādīja, ka privātpersonu spēja un vēlme aizņemties 2018.gadā piedzīvojusi strauju kāpumu, indeksa rādītājiem sasniedzot attiecīgi 123 punktus (pieaugums par 15 indeksa punktiem) un 111 punktus (pieaugums par deviņiem indeksa punktiem).

Vienlaikus kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā audzis no 104 punktiem 2017.gadā līdz 107 punktiem pērn. Kreditēšanas indeksa izaugsme pērn bija vien nedaudz lēnāka kā gadu iepriekš. Savukārt 2016. un 2015.gadā kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā bija 100 punkti.

Būtisku kāpumu abās jomās sekmēja gan stabilā ekonomikas izaugsme, gan bezdarba līmeņa samazināšanās un atalgojuma pieaugums, skaidroja asociācijā.

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers skaidroja, ka labklājības līmeņa un ienākumu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju finanšu stabilitāti un kopējo noskaņojumu aizvadītajā gadā uzskatāmi apliecina ne tikai statistikas rādītāji, bet arī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem.

"Lai gan kredītu izsniegšanas nosacījumi privātpersonām iepriekšējā gada laikā būtiski nav mainījušies, to aizņemties gribētāju skaits, kas, piemēram, vēlējās ar aizdevuma palīdzību iegādāties mājokli, stabili pieaudzis. Būtiska loma, protams, bijusi arī dažām valsts īstenotām aktivitātēm, piemēram, 2018.gadā tika paplašināta "Altum" atbalsta programma mājokļu iegādei, kas ļāva saņemt hipotekāro kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem," sacīja Balcers.

Viņš piebilda, ka, neskatoties uz augošo vēlmi aizņemties, iedzīvotāji aizvien rūpīgāk izsver savas iespējas un lēmumu par kredītu pieņem, izvērtējot tā ilgtermiņa ietekmi uz mājsaimniecības budžetu. Tas apliecina, ka sabiedrības izpratne par atbildīgu aizņemšanos ir uzlabojusies, sacīja Balcers.

Tajā pašā laikā banku spēja kreditēt pērn sarukusi par 12 indeksa punktiem - no 96 punktiem 2017.gadā līdz 84 punktiem pērn, ko ietekmēja gan banku sektorā notikušās strukturālās pārmaiņas, gan atsevišķu banku biznesa stratēģijas maiņa. Tā rezultātā bankās sarucis noguldījumu apjoms.

Savukārt riska apetīte un prasības privātpersonām iepriekšējā gada laikā nav mainījušās, līdz ar to arī banku vēlme kreditēt saglabājas teju pērnā gada līmenī. Banku vēlme kreditēt pērn novērtēta ar 112 indeksa punktiem, bet 2017.gadā tā bija 111 punkti.

Asociācija arī norādījusi, ka kredītu atteikumu īpatsvars pērn nav ievērojami mainījies un joprojām galvenie atteikumu iemesli ir ēnu ekonomikas ietekme un negatīva kredītvēsture.

“Kopumā var teikt, ka privātpersonu segmentā kreditēšanas vide pērn uzrādījusi veselīgu potenciālu, taču atsevišķās jomās, piemēram, studiju un studējošo kreditēšanā tendences liecina par nepieciešamību pēc uzlabojumiem," sacīja Balcers.

Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā ir komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Tā ietvaros kopumā analizēti 14 dažādi rādītāji, piemēram, maksājuma kavējumi, izmaiņas bezdarba līmenī, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, patērētāju noskaņojums un citi, tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību.

Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot starptautiskās prakses piemērus.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.