Menu
 

Aptauja: palielinoties darba algām, pieauguši arī iedzīvotāju uzkrājumi

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā aptauja. Lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem, uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

Kā rāda aptaujas dati, pēdējo 12 mēnešu laikā 45% iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi, to apjoms nav mainījies, bet 29% nedaudz palielinājies. Vienlaikus teju tikpat lielai mājsaimniecību daļai (22%) šajā periodā nācies izmantot savus finanšu iekrājumus, un to apjoms attiecīgi ir sarucis.

Par spīti tam, ka uzkrājumu pieauguma dinamika uzrādījusi salīdzinoši nelielu izaugsmi, tieši izmaiņas atalgojumā to veicinājušas visvairāk. Proti, iedzīvotāji ar algas pieaugumu 49% gadījumu atlicinājuši naudu arī uzkrājumiem. Savukārt palielināt finanšu rezerves, algai nemainoties vai pat sarūkot, ir spējuši 22% aptaujāto.

Algas pielikuma apmērs atspoguļojas arī uzkrājumu pieauguma tempā jeb tajā, cik lielā mērā konkrētajā periodā esošās finanšu rezerves izdevies palielināt. Visvairāk uzkrājumu veidotāju īpatsvars palielinājies tieši augstāko ienākumu grupā, kur 47% aptaujāto iekrātā naudas summa augusi. Tiesa, paši šīs grupas pārstāvji uzkrājumu pieaugumu lielākoties vērtē kā nelielu. Tikai 6% atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumi palielinājušies būtiski.

“Aptaujas rezultāti diezgan precīzi raksturo tendenci – lai arī cik mēs pelnītu, joprojām svarīga ir izdevumu salāgošana ar ienākumiem. Palielinoties algai, gluži dabiski aug arī vēlme naudu tērēt, tāpēc saglabājas izaicinājums šīs pozīcijas samērot, noteiktu daļu atlicinot arī uzkrājumiem. Turklāt bieži vien uzkrājumu veidošana tiek saistīta ar nodrošināšanos “nebaltām dienām”, kas nebūt neraisa augstāko entuziasma līmeni,” norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

”Ir pierādīts, ka labākas sekmes naudas krāšanā ir tiem, kas krāj priecīgiem un gaidītiem notikumiem, piemēram, ceļojumam, koncertam, sen kārotam pirkumam u. tml. Tādēļ, līdzīgi kā ienākumu salāgošanā ar izdevumiem, arī uzkrājumu veidošanā būtu jāmeklē līdzsvars starp nodrošināšanos neparedzētiem dzīves apstākļiem un dzīves baudīšanu.”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.