Eirobarometrs: Eiropieši klimata pārmaiņas uzskata par galveno ES uzdevumu

Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, Eiropas Parlaments (EP) un EK trešdien publiskoja kopīgu Eirobarometra speciālaptauju par Eiropas nākotni.

Eirobarometra aptauja liecina, ka 91% aptaujāto vecumā no 15 līdz 24 gadiem uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām var palīdzēt uzlabot viņu veselību un labklājību un tam piekrīt arī 55% aptaujāto vecumā no 55 gadiem.

Gandrīz katrs otrais eiropietis jeb 49% klimata pārmaiņas uzskata par galveno globālo problēmu Eiropas Savienības (ES) nākotnei un pārliecinoši atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus vides jomā. 88% eiropiešu ir vienisprātis, ka ir jāpalielina atjaunīgās enerģijas īpatsvars ekonomikā un jāpanāk lielāka energoefektivitāte, bet 80% - ka Eiropa līdz 2050.gadam jāpadara par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu un jāveicina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus izaugsme.

Citas turpmākas globālas problēmas, uz kurām norādīja aptaujātie, ir veselība, piespiedu migrācija un piespiedu pārvietošana.

Biežāk minētās problēmas, ar ko saskaras ES, ir sociālā nevienlīdzība, bezdarbs un migrācijas jautājumi. Līdztekus globālajām problēmām 32% aptaujāto kā galvenās problēmas, ar ko saskaras ES, norādīja arī vides jautājumus un klimata pārmaiņas.

Eiropieši uzskata, ka ES galvenie ieguvumi ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana un tās ekonomiskā, rūpnieciskā un tirdzniecības ietekme. Aptaujātie ir vienisprātis, ka miers, uzskatu brīvība, sociālā līdztiesība un solidaritāte, kā arī iecietība un atvērtība pret citiem ir vērtības, ko salīdzinājumā ar citām valstīm ES iemieso vislabāk.

Lielākā daļa jeb 81% eiropiešu pauž apmierinātību ar to, ka viņi dzīvo ES, 89% pauž apmierinātību, ka dzīvo savā valstī. Savukārt 89% ir apmierināti ar savu ģimenes.

Atbildot uz jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas nākotnes konferenci, aptuveni 43% eiropiešu uzskata, ka galvenais ieguvums no jaunās paaudzes iesaistes konferencē būs pievēršanās jautājumiem, kas viņus interesē. Bez tam ieguvums no viņu svarīgās lomas konferencē ir degsme un pamudinājums uz reformām un pārmaiņas, ko tās rada.

Eiropas pilsoņi joprojām ir ieinteresēti sniegt ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni un piedalīties tajā. Kamēr piedalīšanās aptaujā ir ērtākais veids, kā to izdarīt, kā to bija norādījusi vairāk nekā puse eiropiešu jeb 59%, gandrīz katrs otrais eiropietis jeb 46% neizslēdz iespēju piedalīties sanāksmēs savā apgabalā. Nākamie pilsoņu iesaistes veidi, kas guva vislielāko atsaucību, ir dalība apspriedēs tiešsaistē, ideju un priekšlikumu iesniegšana Eiropas un valstu politiķiem un piedalīšanās ar konferenci saistītos Eiropas kultūras un sporta pasākumos.

Kopumā eiropieši uzskata, ka klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība ir galvenie jautājumi, kuri jāapspriež konferencē.

90% eiropiešu piekrīt tam, ka, pieņemot lēmumus par Eiropas nākotni, vairāk jāņem vērā ES pilsoņu viedoklis. 55% eiropiešu norāda, ka piedalīšanās EP vēlēšanās ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā panākt, ka lēmumu pieņēmēji ES līmenī ņem vērā vēlētāju viedokli.

Līdztekus darbam, ko patlaban veic Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas, kuras pieņem ieteikumus Konferencei par Eiropas nākotni, šodien publiskotā Eirobarometra speciālaptauja sniedz ieskatu par to, ko eiropieši domā par minēto konferenci un galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras ES.

EP un EK kopīgi pasūtītā aptauja 27 ES dalībvalstīs veikta no 2021.gada 16.septembra līdz 17.oktobrim. Tā veikta klātienē un pabeigta ar tiešsaistes interviju palīdzību, ja tas bija nepieciešams koronavīrusa pandēmijas dēļ. Kopumā tika aptaujāti 26 530 cilvēku.