Itālijā trīs valdošās koalīcijas partijas atsakās balsot par uzticību Dragi valdībai

Konservatīvā partija "Forza Italia" (Uz priekšu, Itālija!), nacionālkonservatīvā partija "Līga" un populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) jau pirms balsojuma Senātā paziņoja, ka tajā nepiedalīsies, faktiski sagraujot Dragi mēģinājumus izkļūt no politiskās krīzes.

Domājams, ka tas novedīs pie premjerministra atkāpšanās un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas.

Tā kā trīs partijas balsojumā nepiedalījās, par uzticību valdībai nobalsoja 95 no 315 Senāta deputātiem, bet 38 balsoja pret.

Gaidāms, ka līdzīga situācija būs arī ceturtdien parlamenta apakšpalātā gaidāmajā balsojumā.

Itālijas mediji ziņo, ka Dragi ceturtdien varētu iesniegt atlūgumu prezidentam Serdžo Matarellam.

Jau vēstīts, ka Dragi vadītajā koalīcijā pārstāvētās labējās partijas trešdien pauda gatavību viņu atbalstīt, taču vienīgi gadījumā, ja valdībā vairs nebūs populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S).

Reaģējot uz M5S atteikšanos piedalīties pagājušajā nedēļā notikušajā uzticības balsojumā valdībai, Dragi iesniedza Matarellam atlūgumu, taču prezidents pārliecināja viņu palikt  amatā.

Trešdien, uzrunājot Senātu, Dragi paziņoja, ka paliks amatā, lai novērstu politisko krīti, taču tikai ar noteikumu, ka koalīcijas partijas izsaka viņam pilnīgu uzticību.

Bijušais premjerministrs un "Forza Italia" līderis Silvio Berluskoni, kā arī partijas "Līga" vadītājs Mateo Salvīni kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka turpinās "piedalīties Itālijas problēmu risināšanā vienīgi ar jaunu valdību, kuru joprojām vadītu Mario Dragi", taču tam jābūt atjaunotam kabinetam, kurā nav pārstāvēta M5S.

Iepriekš Dragi uzstāja, ka viņš paliks amatā vienīgi tad, ja tiks saglabāta nacionālās vienotības valdība, kuras sastāvā ir arī M5S.

Ja tiks rīkotas pirmstermiņa vēlēšanas, tās varētu notikt septembra beigās vai oktobrī.  Kārtējām vēlēšanām būtu jānotiek maijā.

Bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Dragi, kurš nav nevienas partijas biedrs, atrodas vairāku partiju koalīcijas premjera amatā kopš 2021.gada februāra, vadot valsti koronavīrusa pandēmijas un tās izraisīto ekonomikas problēmu apstākļos.