Igaunijas ārlietu ministrs: Demokrātiskās sabiedrības nespēj tikt galā ar pēcpatiesības laikmetu
- Autors: LETA/BNS
Viens no iemesliem, kādēļ rietumvalstis pārņēmis populisma vilnis, ir demokrātisko sabiedrību nespēja tikt galā ar pēcpatiesības laikmeta pasauli un jaunajiem principiem, pēc kuriem darbojas informācijas telpa, - šādu viedokli intervijā ziņu aģentūrai BNS paudis Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers.
"Domāju - viens no iemesliem ir tas, ka pilnībā mainījusies informācijas telpa, kurā dzīvojam. Tas, ka izveidojusies tā dēvētā pēcpatiesības pasaule, kurā informācijas plūsma ir milzīga un cilvēkiem daudzos medijos nav iespējams atšķirt patiesību no meliem, atšķirt, kur ir objektīva, uz faktiem balstīta informācija un kur - sazvērestības teorija," viņš sacījis, atbildot uz jautājumu, kādēļ daudzās valstīs izveidojušās tiks spēcīgas populistiskas kustības un partijas.
"Gan pašās dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības ir spēki, kuri cenšas atrast vājos punktus, ko var izmantot, lai šķeltu sabiedrību," atzinis ministrs.
Viņš norādījis uz nesen publiskotu ziņojumu, kas liecina, ka Krievijas "troļļu fermas" un sociālo mediju operatori kā vienu šādu vājo vietu Amerikas Savienotajās Valstīs centušies izmantot rasu pretrunas. Izskanējusi arī doma, ka tā dēvētajos dzelteno vestu protestos Francijā mēģināts uzkurināt sociālo spriedzi no ārienes.
"Uzskatu, ka faktiski visās Eiropas demokrātiskajās valstīs pastāv tādas līnijas, pa kurām iespējams polarizēt sabiedrību, un demokrātiskajām valdībām ir jāatrod veids, kā tikt galā ar šīm jutīgajām vietām. Šķiet, ka mēs līdz šim vēl neesam atraduši iedarbīgu pretindi," izteicies Miksers.
Vienlaikus viņš atzinis, ka pašā Igaunijā līdz šim nav bijusi vērojama nopietna Krievijas informācijas operāciju ietekme, jo vēsturisku iemeslu dēļ Igaunijas sabiedrībā izveidojusies imunitāte pret šādiem ietekmēšanas līdzekļiem.
"Gadiem un pat gadu desmitiem ilgi mūsu sabiedrībā saglabājusies ļoti augsta līmeņa izpratne, ka Krievija cenšas ietekmēt mūsu iekšpolitiku, mūsu sabiedrības procesus un sabiedrisko domu. Iespējams, tas darījis mūs piesardzīgākus un kaut kādā mērā palīdzējis mums labāk tikt galā ar šādiem centieniem, nekā tas izdodas dažai labai Rietumu sabiedrībai," spriedis Igaunijas ārlietu ministrs.
Tomēr vienlaikus viņš atzinis, ka pastāv temati, kas ļautu panākt gana dziļu šķelšanos arī Igaunijas sabiedrībā.
"Nevajag domāt, ka centieni no ārienes radīt spriedzi mūs sabiedrībā aprobežosies tikai ar valodas un pilsonības jautājumiem. Nav šaubu, ka pastāv daudzi citi temati, kuros ļoti ātri un nebūt ne obligāti balstoties uz faktiem var uzkurināt konfliktus Igaunijas sabiedrībā, sākot no tradicionālās ģimenes aizstāvības un beidzot ar migrāciju. Neapgalvoju, ka šajās debatēs noteikti iejaukta kāda spalvaina roka no ārienes. Bet nav šaubu, ka, gluži tāpat kā ar rasu jautājumu Amerikā, šie jautājumi Igaunijas sabiedrībā ir tādi, kuros iespējams pieliet eļļu ugunij, ja kādam tas liksies izdevīgi," izteicies Miksers.
Vienlaikus viņš atzinis, ka vēl viens populisma viļņa iemesls varētu būt arī sociālekonomiskā stagnācija daudzās pasaules valstīs, kur "cilvēki jūt, ka viņu relatīvais dzīves līmenis neuzlabojas gadu desmitu vai pat veselu paaudžu garumā".