Menu
 

Ziņojums: Juridiski un tehniski šķēršļi varētu ierobežot iespēju miljoniem ES pilsoņu piedalīties EP vēlēšanās

  • Autors:  LETA

Visā Eiropas Savienībā (ES) joprojām pastāv juridiski un tehniskie šķēršļi, kas vairākiem miljoniem pilsoņu maijā var radīt grūtības vai pat liegt iespēju nodot savu balsi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, secināts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņojumā.

Ziņojumā "Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās" teikts, ka, miljoniem vēlētāju no dalības atturēs tehniski šķēršļi vēlēšanu iecirkņos, kuros netiek ņemtas vērā vajadzības, kas rodas dažādo invaliditātes veidu dēļ.

Tāpat ziņojumā tiek lēsts, ka aptuveni 800 000 ES pilsoņu, kas cieš no garīgās veselības problēmām, vai personām ar intelektuālo invaliditāti, būs liegtas tiesības balsot, ņemot vērā 16 dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus. EESK šo faktu uzskata par īpaši satraucošu. Taču šo šķēršļu ietekme starp ES dalībvalstīm ir atšķirīga. Piemēram, Portugālē savas balsstiesības nevar izmantot aptuveni 100 cilvēku, savukārt Vācijā un Polijā - attiecīgi 82 000 un 90 000.

Deviņās ES dalībvalstīs šādas personas automātiski zaudē balsstiesības, ja ir samazināta viņu tiesībspēja un rīcībspēja vai ja viņām ir iecelts aizbildnis. Saskaņā ar septiņu valstu tiesību aktiem šo personu spējas piedalīties balsošanā individuāli novērtē vai nu tiesas, vai arī medicīnas padomes.

Tāpat 18 dalībvalstīs neredzīgiem vēlētājiem nav iespēju balsot neatkarīgi. Astoņās dalībvalstīs nav alternatīvu balsošanas veidu, piemēram, balsošana pa pastu, elektroniskā balsošana vai balsošana, izmantojot pārvietojamas vēlēšanu urnas. Tas nozīmē, ka neviens, kurš fiziski nespēs ierasties vēlēšanu iecirknī, savu balsi nodot nevarēs, teikts ziņojumā.

Vienlaikus 12 valstīs pastāvošie noteikumi neļauj vēlētājiem mainīt vēlēšanu iecirkni uz piemērotāku.

Runājot par tehniskiem šķēršļiem, jautājumu par vēlēšanu iecirkņu pielāgošanu dalībvalstis izskata ļoti atšķirīgi, atzīmēts ziņojumā. Sešās valstīs nav noteikumu par to, ka jānodrošina vēlēšanu iecirkņu pieejamība personām ar invaliditāti. Lai arī 11 dalībvalstis piemēro vispārējo principu, ka visi vēlēšanu iecirkņi ir jāpielāgo, šī pieejamība praksē tiek izprasta diezgan šaurā veidā, teikts ziņojumā.

Tajā pašā laikā, ziņojumā minēti arī 200 labas prakses piemēri un pozitīvi risinājumi, kas atrodami katrā ES dalībvalstī. Piemēram, Rumānija ļauj vēlētājiem izdarīt atzīmi blakus kandidāta vārdam, izmantojot vēlēšanu komisijas izsniegtu zīmogu. Lietuvā iestādes piedāvā tiešsaistes karti, kurā norādīti vēlētājiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām piemērotākie vēlēšanu iecirkņi. Igaunijā visi pilsoņi var balsot elektroniskā veidā. Savukārt vēlētājiem Dānijā ir iespēja balsot jau iepriekš, divas dienas līdz trīs nedēļas pirms vēlēšanām balsojot noteiktos vēlēšanu iecirkņos.

EESK locekļi ziņojumu vienprātīgi apstiprināja trešdien notikušajā Komitejas plenārsesijā, nobalsojot par to, ka šo ziņojumu vajadzētu izplatīt ES iestādēm, valstu valdībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti vai darbojas cilvēktiesību jomā.

Ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz aptaujām, kas notika no 2016.gada līdz 2018.gada beigām visās ES dalībvalstīs, izņemot Lielbritāniju. Tajā iekļauto informāciju galvenokārt sniedza par vēlēšanu procesu atbildīgās publiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas Invaliditātes foruma pārstāvji.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.