Dziedātāja Endija Rezgale Dienvidāfrikā nolēkusi ar gumiju no 216 metru augsta tilta Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - publicitātes
Pēdējos pāris gadus dziedātāja Endija Rezgale ir veltījusi sociālo zinātņu studijām un maģistra grāda iegūšanai, taču reizi gadā – ap Ziemassvētkiem – viņa tomēr atrod laiku arī dziedāšanai. “Man ļoti patīk uzstāties Latvijas dievnamos un kopā ar saviem skatuves draugiem radīt īstu svētku atmosfēru,” saka dziedātāja, aicinot uz koncertprogrammu “Tā klusā nakts”, kas, sākot ar 8. decembri, skanēs Valmierā, Tukumā, Ogrē, Jelgavā un citur Latvijā.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Nolēcu ar gumiju no 216 metru augstā tilta pār Bloukrans upi Dienvidāfrikā, netālu no Keiptaunas. Otrs ekstrēmākais pasākums – Norvēģijā uzkāpu klintī kopā ar alpīnistiem, lai gan pirms tam nekad pat nebiju redzējusi ekipējumu. Bija noticis neliels pārpratums – viņi domāja, ka man ir pieredze kāpšanā, savukārt es domāju, ka būs pastaiga pa kalniņiem. Kad ieraudzīju klinti sev priekšā, sportiskais gars neļāva pateikt nē kāpšanai.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Dzimšanas dienas koncerts, pēc kura saņēmu ārkārtīgi daudz ziedu un laba vēlējumu no klausītājiem.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Jaunas radošas idejas un adrenalīns.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Maksimāli cenšos iet ar kājām visur. Kontrastduša. Cenšos ēst veselīgu pārtiku, daudz svaigu dārzeņu. Svarīgi ir labi izgulēties – ja vakaros ilgi strādāju, tad, ja ir iespēja, otrā rītā ilgi guļu. Aukstajos mēnešos neizeju no mājas bez cimdiem, cepures, šalles vai džempera ar augstu apkakli.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Diemžēl vakaros ēst, jo visa diena tā aizlido, ka varu iztikt neēdusi visu dienu, bet vakaros nenoturos, kad garas stundas jāpavada pie datora.
Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu?
Tā kā man patīk arī tehnoloģijas, divas reizes biju uz multimediālo izstādi “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim”.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Filma “Lauva”, kas balstīta patiesos notikumos: puisis no Austrālijas ar “Google Earth” palīdzību atrada Indijā savu mammu pēc 25 gadiem. Ļoti patika arī “Dvēseļu putenis”.
Kādu mūziku klausāties?
Ļoti atkarīgs no noskaņojuma – klasisko mūziku, operu, džezu, rokmūziku, pat šo to no metāla.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Ar ēšanu sabiedriskās vietās neaizraujos, bet, kad esmu skrejoša un izsalkusi, viena no vietām ir universālveikala “Stockmann” ceturtajā stāvā. Ja ir vairāk laika, tad restorāns “Uzbekistāna” Bruņinieku ielā, kur parasti pasūtu jēra gaļas plovu.
Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt?
Vasarā ciemojos Dienvidāfrikā. Noteikti ieteiktu apmeklēt Keiptaunu un tās apkārtni – vīna darītavas, pingvīnu koloniju, Labās cerības ragu, Galda kalnu un Āfrikas vietējās mākslas muzeju, kas ierīkots bijušajā graudu kaltē.