Nacionālais Kino centrs: aktivizējies Latvijas filmu apmeklējums ārpus Rīgas
- Autors: Apriņķis.lv
Foto – Pēteris Vīksna
Nacionālais Kino centrs janvārī apkopojis iepriekšējā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2019. gada dati liecina, ka skatītāju interese par Latvijas filmām nav noplakusi, turklāt ievērojami aktivizējusies filmu izrādīšana ārpus Rīgas, novadu kinoteātros, kinoizrādīšanas vietās un skolās.
Pēc 2018. gadā piedzīvotā pacēluma, ko stimulēja Simtgades filmu programma, nav piepildījušās bažas, ka Latvijas filmu apmeklējums varētu strauji samazināties – kopējais Latvijas filmu skatītāju skaits 2019. gadā bija gandrīz 549 000, daudz neatpaliekot no 2018. gadā pieredzētajiem aptuveni 560 000. Arī nacionālā tirgus daļa saglabājas 20% robežās – joprojām trīsreiz lielāka, nekā 2017. gadā un iepriekš, liecina Nacionālā Kino centra apkopotie dati.
Statistika liecina, ka 2019. gada svarīgākā tendence ir – katras filmas apmeklējuma kopējo skaitu veido ne tikai Rīgas kinoteātru apmeklētāji, bet arī pieaugoša skatītāju interese Latvijas pilsētās un novados. Kinoteātri darbojas vēl 23 Latvijas pilsētās, kinoskatītāju pieprasījums ļauj arī citām kinoizrādīšanas vietām pilnveidot filmu demonstrēšanas tehnisko nodrošinājumu, turklāt lielu ieguldījumu apmeklējuma veicināšanā devusi programmas Skolas soma aktīvā darbība. Tāpēc arvien mazāka kļūst agrāk nepārvaramā plaisa starp kinodzīvi Rīgā un citur Latvijā, 2019. gadā uz Latvijas filmu seansiem Rīgā nopirktas 287 126 kinobiļetes, bet ārpus Rīgas – 261 812 biļetes.
Kopējais 2019. gada kinoapmeklējumu skaits Latvijā (ieskaitot arī ārvalstu filmas) ir vairāk nekā divarpus miljoni (2 723 422 biļetes), un kopējā populārāko filmu topā iekļuvušas divas Latvijas filmas, demonstrējot ārkārtīgu žanrisku un stilistisku amplitūdu – 1. vietā, kā jau kopš pirmizrādes novembrī bija prognozējams, ir režisora Dzintara Dreiberga “Dvēseļu putenis” (līdz 31. decembrim – 226 984 skatītāji), bet saraksta septītajā vietā – režisora Andreja Ēķa “Klases salidojums” (80 967 skatītāji). Apmeklētākās ārvalstu filmas šajā topā tradicionāli ir ASV ražotas ģimenes filmas, turklāt jau populāru varoņu piedzīvojumi – “Karalis Lauva / The Lion King,” “Kā pieradināt pūķi 3 / How to Train Your Dragon 3” un “Mīluļu slepenā dzīve 2 / The Secret Life of Pets 2”.
Visvairāk apmeklēto Latvijas filmu sarakstā abām iepriekšminētajām seko Jāņa Ābeles spēlfilma “Jelgava ’94” (34 597 skatītāji), Edmunda Jansona Simtgades animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” (28 926 skatītāji), Latvijas un Igaunijas kopražojuma animācijas filma “Lote un pazudušie pūķi” (27 502 skatītāji), Alises Zariņas mazbudžeta spēlfilma “Blakus” (24 970 skatītāji), Māra Martinsona komēdija “Jaungada taksometrs 2” (23 296 skatītāji) un citas filmas.
“2019. gada statistikas rādījumi ir iepriecinoši. Pateicoties filmu žanriskajai un tematiskajai dažādībai, ir izdevies noturēt skatītāju interesi par Latvijas kino, kas kulmināciju sasniedza 2018. gadā ar labākajiem rādītājiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un veidoja 22% no kopējā tirgus. Arī 2019. gadā Latvijas filmas kinoteātros un kinoizrādīšanas vietās ir piesaistījušas vairāk nekā pusmiljonu skatītāju, kas liecina, ka Latvijas filmām ir liela auditorija klasiskajās kinodemonstrēšanas vietās, neskatoties uz sīvo konkurenci, kuru sagādā Holivudas filmas gan kinoteātros, gan dažādās digitālās platformās,” secina Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Līdz ar divu Simtgades filmu pirmizrādēm, kas notika 2019. gada sākumā, ir noslēgusies Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un kopš 2017. gada augusta, kad pirmizrādi piedzīvoja pirmā no 16 filmām, kopējais programmas skatītāju skaits kinoteātros ir sasniedzis 453 435.
2020.gada sākuma notikumi liecina, ka arī šāgada statistikas ziņas varētu būt iepriecinošas, jo Viestura Kairiša spēlfilmai “Pilsēta pie upes”, kas kinoteātru repertuārā parādījās 17. janvārī, skatītāju skaits divu nedēļu laikā jau pietuvojies 30 000 robežai.