Ģitāristam Gintam Smukajam patīk izbraukt no pilsētas un pabūt ar instrumentu kādā mežmalā Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Publicitātes foto
31.jūlijā plkst. 21.00, saulei rietot, uz ezerā peldošas skatuves ģitārists Gints Smukais īpašā koncertā iepazīstinās ar savu otro solo albumu "Thaw" ("Atkusnis"). Viņš atklāj: "Otrais albums manā dzīvē ir ļoti īpašs muzikāls stāsts. Ūdens klātbūtnei albumā būs nozīmīga loma, tāpēc arī izvēlējos ļoti skaistu vietu tā prezentācijas koncertam – Raiskuma ezeru, kura akustika un saulrieta noskaņa piešķirs neaizmirstamu skanējumu un baudījumu katram klausītājam." Koncertu Raiskuma ezerā varēs vērot gan no sauszemes, iekārtojoties ezera krasta zālienā uz līdzpaņemtajiem krēsliem vai segām, gan no savas laivas vai sup dēļa.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
No ekstrēmām aktivitātēm esmu atvadījies, bet jaunībā, 12–13 gadu vecumā līdu pussabrukušās ēkās pētīt zīmējumus uz sienām un bieži attapos cilvēku kompānijās, kuriem bija divtik daudz gadu un kuri ar sienu apgleznošanu nodarbojās visā savā grafiti kultūras definīcijas krāšņumā, kas nozīmē arī fizisku un morālu pāridarīšanu, ja esi pārkāpis kāda autora "teritoriju". Es veiksmīgi izspruku bez vardarbības, kaut sajūta vienmēr bija kā atrasties uz papēžiem. Bija gana daudz brīžu, kad varēju sevi ievainot. Nelieniet, kur nevajag!
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Atmiņā spilgti paliks 2017. gads, kad pirmo reizi mūžā atrados okeāna otrā pusē – Kanādā. Vientuļš devos vairāku stundu ceļojumā pretī nezināmajam. Es biju ieradies apmeklēt sev mīļu festivālu "Canadian Guitar Festival", kurā norisinās arī akustiskās ģitāras pirkstu spēles konkurss. Saviļņojošs bija fakts, ka tā ir vieta, kur sanākt kopā līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Mana klātesamība šeit bija mana darba un neatlaidības rezultāts. Un šis fakts man pielēca, tikai izkāpjot no vilciena Kingstonas stacijā. Emocijas sita augstu vilni. Tas, kas sākās kā vientuļš un bailīgs ceļojums, beidzās ar jaunu perspektīvu, jauniem draugiem un bagātinātu misijas apziņu. Biju atradis ilgi meklēto cilti, un vēlme daudzināt to mūzikas nostūri, ko sauc par ģitāras pirkstu spēles instrumentālo mūziku, tikai pieauga.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Komponēšanai mani visbiežāk iedvesmo ritmiska rakstura idejas. Dažreiz pietiek arī ar pāris notīm, lai aizspēlētos vairāku stundu garā ģitārspēles sesijā. Bet muzikāla rakstura iedvesmas sākotnēji rodas no sarunām ar cilvēkiem, no piedzīvotā un pārdzīvotā.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Pastaigas. Atrast laiku izbraukt no pilsētas un pabūt ar instrumentu kādā mežmalā. To varētu saukt par veselīgu ieradumu. Atrasties dabā – tam ir neapstrīdami ieguvumi emocionālajai un mentālajai labklājībai.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Pārāk daudz kafijas.
Kāda ir vērtīgākā dzīves laikā gūtā atziņa?
Nešauj zaķim lāča šāvienu.
Laimē nekļūsti pārāk pašpārliecināts, nelaimē – nezaudē pašpārliecību.
Atrodi vietu ģimenes fotogrāfijām savā dzīvesvietā.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Karla Gustava Junga "Atmiņas, sapņi, pārdomas" ("Memories, dreams, reflections").
Kādu mūziku klausāties?
Labā noskaņojumā man tīk fanka mūzikas attieksme. "The Meters", "Averege White Band", Džeimss Brauns, Stīvijs Vonders, Dons Ross. Melanholiska rakstura dienās pie sirds iet Eriks Satī, Klods Debisī vai Frideriks Šopēns. Tas ir mainīgi. Ja diena ir balansā un nav ne slikti, ne labi, paklausos ģitāras skaņās ietērptu mūziku – Trevoru Gordonu Holu, Īenu Ītanu Keisu, Kaki Kingu, Ēriku Mongreinu u.c.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Jebkur, kur ir labs ēdiens un kompānija ar savējiem. Neviens restorāns nepiedāvās draugus.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Reāli – šodiena.