Pētījums: Pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē

Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pētījums, kas veikts, aptverot laika periodu no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada oktobrim, apliecina, ka par 23% palielinājusies ārvalstu filmu skatīšanās, savukārt par 22% - mūzikas klausīšanās tiešsaistē.

Kā uzsvēra Latvijas Kultūras akadēmijas vadošā pētniece Baiba Tjarve, pētījuma dati iekļauj gan laiku pirms Covid-19 izplatības, gan arī vīrusa pandēmijas laiku, līdz ar ko šī gada kultūras patēriņa izmaiņu rādītājus nav iespējams analizēt salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, jo izmaiņas radītas ārēju iemeslu - Covid-19 pandēmijas dēļ.

Kā preses konferencē žurnālistiem norādīja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, kultūras organizācijas gadiem ir mēģinājuši apgūt jaunas auditorijas. Tas, ka kultūras saturu cilvēki patērē digitālajā vidē parāda, ka notikusi auditorijas pārvirzīšanās uz kultūras patēriņu šādā veidā.

Viņas ieskatā, tas ir būtiski, jo tas liek attīstīties arī kultūras un mākslas produktu radītājiem. Laķe atzīmējas, ka veidojas jauni auditorijas segmenti. Tie cilvēki, kas kultūru patērē digitālajā vidē, iespējams, ir daļa no tiem, kas kultūras notikumus klātienē nav apmeklējuši, bet baudījušas tās internetā.

"Iespējams, ka šīs pārmaiņas Covid-19 ietekmē ir palīdzējušas sasniegt to auditorijas daļu, kura līdz šim nav bijusi sasniegta. Turklāt cilvēki, kas līdz šim kultūru ir patērējuši tikai digitālā vidē, šobrīd pievēršanas Latvijā ražotam produktam," pauda LKA prorektore zinātniskajā darbā.

Viņa atzīmēja, ka arī iepriekšējā pētījumā tika apkopoti dati par to, cik daudz kultūru cilvēki patērē digitālajā vidē un tas bija pietiekami liels Latvijas iedzīvotāju skaits, bet viņi patērēja ārvalstīs radītus produktus. Tas, ka ir kāpums attiecībā uz Latvijā radītā patēriņu digitālajā vidē, Laķes ieskatā, ir unikāls pavērsiens, kas potenciāli ļaus aizsniegt, iespējams, nesasniegto kultūras patērētāju daļu.

24% aptaujāto pētījuma dalībnieku norādījuši, ka aizvadītā gada laikā ir maksājuši par kultūras un izklaides aktivitātēm internetā, tostarp 7% to ir darījuši pat 3 vai vairāk reižu. Tāpat pētījuma dati apliecina, ka trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi maksāt par digitālo kultūras patēriņu. No tiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš nav maksājuši par digitālo kultūras patēriņu, 21% būtu gatavi to darīt nākotnē.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone žurnālistiem sacīja, ka pētījumā iegūta būtiska informācija, ka viena trešdaļa respondentu ir gatavi maksāt par digitālo kultūras saturu. Viņas ieskatā, šis ir svarīgs aspekts, par ko domāt kultūras piedāvājuma veidotājiem.

Viņa akcentēja, ka Covid-19 pandēmijas laiks ir pierādījis, ka šāda veida pakalpojumi var darboties. Vilsone arīdzan atzīmēja, ka šajā jomā daudz eksperimentēja un meklēja jaunus risinājumus gan valsts, gan arī nevalstiskie teātri. Viņasprāt, digitālā satura patēriņa pieaugumu sekmēja arī tas, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka padarīja interesentiem pieejamu digitālos resursus bez maksas.

Dati parāda arī to, ka kultūras sektora organizācijas aktīvi adaptējušās Covid-19 situācijai, mainot darbības stratēģijas, 95% kultūras sektora pārstāvju ir veikuši kādus pasākumus organizācijas iekšienē kā reakciju uz pandēmijas radītajām sekām. 68% ir bijuši spiesti pārtraukt dažādus iesāktos projektus un aktivitātes, 31% apturējuši vai iesaldējuši savu darbību, 29% aicinājuši savus darbiniekus doties ikgadējā atvaļinājumā, bet 22% - pārtraukuši iesāktās partnerības.

Atbilstoši Covid-19 ietekmei būtiski samazinājies klātienes kultūras patēriņš: lai gan kopumā 80% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes, būtiski ir palielinājies arī to īpatsvars, kuri gada laikā nav bijuši nevienā kultūras pasākumā - ja iepriekš šis rādītājs bija vien 5-8%, šogad tas Covid-19 ietekmē sasniedz 20%.

Ja daudzus iepriekšējos gadus populārākā kultūras aktivitāte iedzīvotājiem ir bijusi pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklēšana, tad 2020.gadā par tādu kļuvusi kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana, ko kopumā darījuši 36% iedzīvotāju; tomēr arī šīs aktivitātes popularitāte Covid-19 ietekmē mazinājusies - pērn pilis, muižas, dārzus un parkus apmeklēja 58% respondentu.

Kultūras ministra Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka pētījums skaidri uzrāda tendences, kuras izraisītājs ir negaidītais viesis Covid-19 - krasas izmaiņas paradumos, kas saistīti ar ārējiem apstākļiem, ar pandēmiju ieviestajiem drošības pasākumiem.

Viņš uzsvēra, ka pandēmijas ietekme uz kultūras nozari būs ilgstoša un izmaiņas ilgtermiņā patlaban ir grūti prognozējamas. Ministra ieskatā, pēc pandēmijas beigām mūs gaida izaicinājums, kā kultūras patēriņam pievērst tos, kuri būs no tās atraduši. Viņaprāt, šī ietekme un izaicinājumi priekšā ir ne tikai kultūras nozarē Latvijā, bet arī visā pasaulē.

"Gan aizvadītajā gadā piesaistītie 20,7 miljoni eiro, gan šogad - jau 15 miljoni eiro - ļauj ne tikai finansiāli stabilizēt nozari, bet arī radīt jaunus produktus pēcpandēmijas laikam, kā arī pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kad kultūras patēriņš aizvien vairāk migrē uz digitālo vidi," uzsvēra Puntulis, norādot, ka daudzi pētījumā iezīmētie atzinumi korelē ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021. līdz 2027.gadam, kuru centrālā ass ir tieši kultūras pieejamība.

Kokale atzīmēja, ka jau saņemot pirmos pētījuma datus pērn, KM likusi tos lietā atbalsta mehānismu izstrādē Covid-19 ietekmes mazināšanai nozarē, lai piešķirtais finansējums ļautu uzturēt kultūras patēriņu un arī līdzdalību strauji mainīgajos apstākļos, kā arī izmantojusi tos jauno Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021-2027.gadam izstrādē.

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, kas ataino iedzīvotāju aktivitāti dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanā un personīgā līdzdalībā kultūrā, KM uzdevumā veikusi personu apvienība, ko veido LKA, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" un SIA "SKDS," īstenojot 1 044 Latvijas iedzīvotāju aptauju, kā arī kultūras organizāciju kvantitatīvo aptauju un sešas intervijas ar Latvijas cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām.