Agnija Ģērmane reiz saullēktu gleznojusi jūrā uz smilšu smēlēja kuģa ^{Apriņķis.lv}

“Individuāla pieeja katram studijas dalībniekam, palīdzot atrast savu ceļu, radošo pašizpausmi, ir forma, kā nodarbībās gūt prieku no mākslas prakses, pārliecību par saviem spēkiem. Kopīga darbnīca, izstāžu rīkošana un mākslas pasākumu apmeklēšana ir lieliska iespēja satikt domubiedrus, gūt atbalstu no kolēģiem, dalīties ar pieredzi,” uzskata Agnija Ģērmane. “Umbra” regulāri piedalās Latvijas un starptautiskās tautas mākslas studiju izstādēs un mākslinieku plenēros, katru gadu veido izstādes arī kultūras un atpūtas centra “Imanta” galerijā. Tiek organizētas studijas dalībnieku personālizstādes dažādās vietās Latvijā.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Apzināti ar savu dzīvību riskējusi neesmu. Potenciāli ekstrēmas situācijas jaunībā, protams, ir bijušas, piemēram, uzticoties svešiem cilvēkiem, stopējot mašīnas vai reiz ar Ventspils mākslinieci Sarmīti Cauni, kāda bocmaņa pierunātas, pavadījām nakti jūrā uz smilšu smēlēja kuģa kilometru no krasta, lai varētu uzgleznot saullēktu, kas no jūras taču izskatās pilnīgi citādi. Ekstrēms drīzāk izrādījās otrās dienas mājupceļš, jo sacēlās stiprs  vējš un mazo transporta kuģīti, kam bija jāved krastā, viļņos pret lielā kuģa sāniem mētāja tā, ka abas mākslinieces, kad nu vilnis atkal abus kuģus satuvināja, tika ar mešanu pārmestas uz mazo kuģi kopā ar krāsu kastēm un slapjām bildēm. Labi, ka tie vīri bija stipri.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Ļoti aizkustinoša bija iepazīšanās ar bērniem invalīdiem 2011. gadā radošajā nometnē, ko rīkoja fonds “Nāc līdzās”, kur mani uzaicināja vadīt meistarklases zīmēšanā mūzikas nodarbību pārtraukumos. Tā bija ārkārtīgi spēcīga apjauta, ka cilvēks ar cilvēku satiekas garā un ķermenis ir tikai instruments, kurš labāk vai sliktāk klausa. Man bija sajūta, ka bērni un šis kontakts man daudz vairāk deva, nekā ņēma.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Enerģija. Esmu gleznotāja, un mani iedvesmo vizuāli piedzīvojumi – formas, krāsas, līnijas, laba māksla. Gleznot gribas, kad redzētais saslēdzas ar atpazīstamu dvēseles stāvokli, veido tēlu.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Laikam nav.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
O! Saldumi, slinkums, pārmērīga spontanitāte u.c.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?  
Ceru pie tādas vēl tikt.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?  
Jau pasen lasīju, bet ļoti pielietojama likās Kena Vilbera integrālā teorija. Ļoti siltās atmiņās palikusi dāņu filma “Babetes svētki”. Tur bija skaista doma, ka mākslinieks nekad nav nabags – viņam vienmēr ir, ko dot.

Kādu mūziku klausāties?
Man patīk ieslēgt “Radio Klasiku” un klausīties, ko piedāvā, nemeklējot. Kādreiz ļoti patika “King Crimson”, “Tuxedomoon”, visāda dzīvelīga etnomūzika, vecklasika, Bahs, melodiskais Verdi un Pučini, džezs, blūzs.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Mājās vai ciemos. Restorānos ēdu reti un līdz nākamajai reizei aizmirstu, kur bija labi.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Man patīk mans laiks un vieta.