Rūta Dūduma-Ķirse: Domājot par Mārupi, redzu patiesu atbalstu ģimenēm ^{Apriņķis.lv}

Mācīt un mācīties

Pēc profesijas Rūta ir mūziķe – džeza vokāliste. Bet viņa ir arī pasniedzēja, māte un cilvēks, no kura pārpārēm strāvo pozitīva enerģija. “Ar to arī nodarbojos ikdienā. Mācu dziedāt bērnus un jauniešus Rīgas Doma kora skolas mūzikla nodaļā. Paralēli pasniedzu arī individuālās vokālās nodarbības. Šobrīd gan viņas tik aktīvi nenorit, jo viss ir attālināti.”

Ikdienu Rūta aizvada, rakstot jaunas dziesmas, jo, kā pati saka, vasarā esot plāns izdot savu pirmo solo albumu. Tāpat laiks tiek pavadīts ar ģimeni, atpūšoties, dodoties pastaigās ar suni, kā arī studējot Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā maģistra grādu džeza nodaļā. “Kā jau daudziem, ikdiena paiet pie datora, klausoties lekcijas un vadot stundas, bet tajā visā atrodu laiku arī sev, saviem hobijiem,” – tā dziedātāja runā par sevi un savu ikdienu.

No Mārupes uz Rīgu

Stāstot par jaunības dienām, kuras aizvadītas Mārupē, dziedātāja neskumst par to, kas bijis, jo arī šobrīd bieži vien dodas uz šejieni, lai apciemotu māti, aplūkotu to, kas mainījies, kā arī pasūtītu patiesi garšīgu picu. “Pavisam mazai esot, es dzīvoju Katlakalnā, bet īsi pirms 1. klases uzsākšanas Mārupes vidusskolā mēs ar mammu pārvācāmies uz šejieni. Visus skolas gadus es nodzīvoju tur, un tad jau pēc vidusskolas absolvēšanas mana lielā dzīve iegrozījās vairāk uz Rīgas pusi. Šeit es satiku daudzus domubiedrus mūzikā. Tajā laikā sāka arī veidoties dažādas grupas, kurās arī es ņēmu dalību. Sākās aktīvāka koncertdarbība, dalība dažādos TV šovos.”

Savās jaunības mājās Mārupē dziedātāja atgriežas itin bieži, tomēr Rīga sagadījusies kā tā vieta, kur sakoncentrējies viss nepieciešamais.

Grants ceļi un bērnības spēles

Spilgtākās atmiņas par Mārupi Rūtai vēl ir no tiem laikiem, kad nebija uzcelts Vecozolu ciemats, un, tā kā viņas ar mammu dzīvoja Tīrainē, tad arī nav bijis uzliets asfalts ceļā no Mārupes uz Tīraini. “Es atceros, ka skolas autobuss mani izlaida pieturā pie novada domes, lai ietu pie mammas uz darbu vai arī izkāpu kādreizēja 25. autobusa galapunktā, no kurienes tad es tālāk ar kājām devos mājās pa grantēto ceļu, kur brauca daudzas mašīnas un bija pilns ar putekļiem.”

Rūtas atmiņās tālaika Vecozolu ciemata lielais placis atgādinājis lielu futbola laukumu. “Tagad, braucot garām, ir jauki redzēt tik daudz cilvēku, iedzīvotāju, kuriem ir, kur dzīvot un baudīt to skaisto Pierīgas dabu. Bet es visspilgtāk atceros to, ka Mārupe bija ļoti, ļoti neapbūvēta ar mājām un veikaliem, un bērnudārziem, un to es ļoti spilgti atceros. Tos visus brīvos, zaļos laukus. Tā mana ikdiena Mārupē bija skola, mājas un popgrupa “Mazā sirds”, ko savulaik vadīja mana mamma Mārupes Kultūras namā. Tā kā mana ikdiena daudz tika pavadīta kultūras namā un arī novada domē. Atceros, ka man patika spēlēt kasieros, un tad es gāju pie domes kasieres un prasīju, lai viņa man dod kasē pārskaitīt čeku grāmatiņas, un tad es centos pie domes pārdot papīra A4 kabatiņas, bet neviens viņas nepirka par diviem santīmiem.” Tā savās atmiņās Mārupi atceras Rūta.

Arī šobrīd māksliniece diezgan bieži dodas uz jaunības mājām apciemot mammu kopā ar savu meitu, aplūkot pilsētu un papētīt, kas gadu laikā ir mainījies. Rūta pieļauj iespēju kādreiz nākotnē pārvākties atpakaļ uz dzīvi Mārupē.

Rīga un Mārupe

Pilsētas, kurās Rūta ir vadījusi un vēl joprojām aizvada dažādus savas dzīves posmus, var rast dažādus plusus, lietas, kuras šajās pilsētās izceļas visvairāk. “Mani priecē, ka Mārupe atbalsta savus iedzīvotājus. Ir dažādi projekti, dažādas biznesa idejas tiek atbalstītas finansiālā ziņā un ar reklāmu, un tas tiešām palīdz, jo īpaši jaunajiem biznesmeņiem. Otrais, kas man patīk, ir tas, ka vienmēr ir padomāts par svētkiem, par to, kā iepriecināt cilvēkus – ar dekorācijām vai kādiem gaismas šoviem. Trešā lieta – Mārupe aug, ar katru reizi aug. Iespējams, kaut kas ir salabots, pielabots, kaut kas jauns uzcelts vai nācis klāt. Es priecājos, ka Mārupē ir daudzas pirmsskolas iestādes, kur vest bērnus. Domājot vairāk par Mārupi, tas tiešām ir tāds ģimeņu atbalsts.”

Savukārt runājot par Rīgu, Rūtai tā ir lielā pilsētas dzīve ar daudzām atpūtas un izklaides iespējām. “Tās ir daudzās kafejnīcas un restorāni, kuri, es ļoti ceru, drīz vērsies vaļā, jo īpaši vasarā. Tāpēc, ka tā ir iespēja iziet ārā no savas mājas, satikties ar draugiem un pēc tam mierīgi doties atpakaļ, nedomājot par to, ka nepieciešams taksis vai autobuss. Rīga ir iespēju pilsēta, jo īpaši mūziķiem, šeit norit komunikācija, un, iespējams, tas ir lielākais pluss. Savukārt Mārupe atrodas diezgan tuvu galvaspilsētai, un ir sajūta, ka tu jau esi Rīgā, bet tomēr tev apkārt valda lielāks miers,” – tā dziedātāja raksturo Rīgu un Mārupi.

Atpūta pie jūras un spēja izbaudīt dienu bez viedierīcēm

Šajos laikos Rūta atpūsties izvēlas tieši Latvijā, sakot, ka sociālajos tīklos arvien vairāk cilvēku reklamē savas viesu mājas, kempingus un daudzas citas atpūtas iespējas šeit pat. “Ir tiešām ļoti daudz šo te nakšņošanas iespēju, un es priecājos, ka cilvēki tās arī izmanto. Es pati nesen biju Cēsu pusē, tādā koka mājā “Čiekurs”, un tā bija tāda pasakaina vieta, kur tu beidzot vari, tā teikt, atslēgties no tās ikdienas dzīves un pabūt mierā. Pati es izvēlos atpūsties pie jūras. Šobrīd mūsu ģimenei ir iespēja mitināties pie jūras, ko mēs arī izmantojam. Kā arī gaidām, kad būs siltāks laiks, un tad jau varētu ar plikām kājām pasoļot pa krastu.”

Rūta stāsta, ka labprāt izvēlas vietas, kur uzturēties ilgāku laiku, ar iespēju būt pie dabas, lai dotos pastaigās ar visu ģimeni. Dziedātājas perfektā atpūta noteikti ir iespēja nolikt malā telefonu uz veselu dienu, nedomājot par to, ka tev kāds zvanīs vai rakstīs. “Tā būtu mana brīvdiena, jo man liekas, ka viedierīces mūsdienās ir pārņēmušas cilvēku prātus. Arī es pēdējā laikā sāku just, ka arvien biežāk paņemu telefonu rokās, tā neapzināti. Tad šī brīvdiena būtu tādā abstraktā nozīmē – nolikt telefonu kaut kur dziļi stūrī un palūkoties vienkārši, kas notiek apkārt.” Rūtas brīvdiena viennozīmīgi būtu diena, kura dotu iespēju atslēgt prātu no darba un mācībām.

Laiks, kurš sniedz iespējas

Pandēmijas laiks ir laiks, ar kuru lielākā sabiedrības daļa jau ir apradusi. Pieradusi pie dažādajiem ierobežojumiem un attālinātās dzīves. Daudziem šis laiks ir nomācošs, savukārt citiem tas ir pavēris jaunas iespējas. Rūta ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem šis laiks ir devis daudz ko pozitīvu.

“Es vairāk laika esmu pavadījusi ar savu meitu. Piemēram, ja vienmēr novembrī un decembrī mūziķiem ir ļoti saspringts koncertu grafiks, ka faktiski viņi vispār nav mājās, tad tagad es varu teikt, ka es izbaudīju to laiku decembrī, kad es biju kopā ar ģimeni.” Šajā laikā, pēc mākslinieces domām, ir jāspēj iziet svaigā gaisā, lai, dodoties atpakaļ pie ģimenes, tavs prāts būtu mierīgs, lai nerastos savstarpēji konflikti, nomāktība vai depresija. “Varu teikt, ka mēs mājās ar vīru un mammu, un visiem pārējiem esam dzīvojuši ļoti draudzīgi un nekādi ļoti depresīvi uzplūdi nav bijuši. Protams, es nevaru teikt, ka es lidoju virs zemes un esmu ļoti priecīga par šo situāciju.”

Rūta šo laiku ir izmantojusi, lai pievērstos lietām, kam agrāk nav īsti bijis laika. Viņa ir izveidojusi podkāstu, kurš domāts tieši vokālistiem un visiem tiem, kuri vēlas dziedāt. Tāpat šajā laikā viņa daudz ir izglītojusies saistībā ar mūzikas industriju – kā tā darbojas, kā labāk sevi tajā pasniegt un daudzām citām ar mūziku saistītām tēmām. Atskatoties uz visu to, kas šajā laikā piedzīvots, dziedātāja stāsta, ka šo pandēmijas laiku varētu sadalīt vairākos posmos. “Pirmais bija šis neziņas posms, kad likās, ka tas ir kāds īslaicīgs uzvirmojums, arī tādas bailes – ko tu vispār drīksti, ko nedrīksti. Tad tu apradi ar to domu, un tagad nāk virsū šī neziņa, jo visu laiku kaut kādi noteikumi mainās un tu visu laiku tam seko līdzi kā tāds pirmklasnieks, kurš vēl daudz ko nezina. Līdz ar to šai emociju gammai, man liekas, ka mēs visi esam izgājuši cauri.”

Māksliniecei šis laiks ir bijis arī izaicinājumiem pilns, jo pasniegt lekcijas attālinātā režīmā esot patiess pārbaudījums. “Jā, es esmu atradusi pāris veiksmīgas metodes, bet tas neatsver to enerģijas plūdumu, kuru var dot nodarbība klātienē. To pašu es attiecinu uz savām studijām akadēmijā, ja tās ir individuālās nodarbības, tās noteikti klātienē ir simtreiz progresīvākas nekā attālināti,” – tā par pandēmijas laiku runā māksliniece.

Rūtai tiešām pietrūkst šīs komunikācijas, fiziskā kontakta un iespējas pulcēties neuztraucoties un nebaidoties. Dzīvot bez bailēm un mānīgiem acu skatiem, mūziķei liekas, ka iespējas nebūs, jo vīrusa klātbūtne noteikti būs jūtama vēl ilgi. Tomēr mirklī, kad tāda iespēja parādīsies, Rūta noteikti vēlas satikt visus savus draugus un nosvinēt visus tos svētkus, kuri tikuši pavadīti pie datora ekrāna vai caur telefonu.