Māksliniece Ingrīda Ivane: Dzīvei ir lieliska humora izjūta Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - no privātā arhīva
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” ir apskatāma mākslinieces Ingrīdas Ivanes gleznu izstāde “Jūsu meklētā adrese neeksistē”. Turpinot dažādu ēku sienām veltīto sēriju, autore savos jaunākajos darbos pievēršas telpas un atmiņu attiecībām – tās ir sienas, kuru vairs nav, kuras pazudušas zem ekskavatora kausa kampiena vai ieslodzītas zem renovācijas baltā apmetuma kārtām.
Ingrīda Ivane dzimusi 1985. gadā Rīgā. Intereses par kultūru, mākslu un literatūru rosināta, viņa izvēlējās studēt Latvijas Kultūras akadēmijā, kur ieguva bakalaura un maģistra grādu kultūras teorijā. Studijas veicināja interesi ne vien par kultūrvēsturiskā materiāla estētisko, bet arī par tā vēsturisko izpēti. Studējot tekstilmākslu, māksliniece papildināja gan vizuālās, gan tehniskās prasmes un patlaban tupina maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Izstādēs Ingrīda Ivane piedalās kopš 2014. gada, viņas darbi eksponēti arī ārpus Latvijas – Igaunijā, Čehijā, Slovākijā, Itālijā un Austrālijā.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Esmu no tiem, kam katra nevainīga izklaide vai pārgājiens nejauši var pārvērsties par ekstrēmu piedzīvojumu. Un es to izbaudu. Tādēļ esmu iemācījusies nēsāt līdzi vismaz sērkociņus, rezerves zeķes un aptieciņas minimumu.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Mani aizkustina ikdienišķi sīkumi, kad kāds negaidīti izdara ko labu un saproti, ka pasaulē viss ir kārtībā.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Krāsas un tekstūras ir tas, kas pirmais piesaista manu uzmanību un atraisa fantāziju. Katrā iecerē jābūt kaut kam man personiski vai tehniski sarežģītam, lai būtu interesanti, jo man patīk sevi izaicināt.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Garumgaras pastaigas gan pilsētā, gan mežos, kas ļauj sakārtot domas.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Kafija, daudz kafijas. Un pa laikam gleznošana visas nakts garumā.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Dzīvei ir lieliska humora izjūta.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Mana mīļākā filma par mākslinieka būtību ir Dereka Džārmena “Karavadžo” (1986). Savukārt grāmatas vienkārši vajag lasīt. Un daudz.
Kādu mūziku klausāties?
Gleznojot izvēlos vai nu klusumu, vai radioraidījumus, ziņas, audiogrāmatas – kaut ko, kas satur informāciju, bet neliek uz to pārāk koncentrēties. Mūziku izbaudu atsevišķi, ne kā fonu. Gadu gaitā mana mūzikas saraksta augšgalā vienmēr bijis Niks Keivs.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Mājās, jo man patīk gatavot, vai piknikā pie dabas.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Ja varētu ceļot laikā, gribētu padzīvot dažādos laikmetos, katrā pa druskai. Ilgāk varētu aizķerties 19.–20. gadsimta mijā.