Aktrise Dita Lūriņa: Esmu cilvēku un lietu vācējs Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - Jānis Deinats
Dita Lūriņa ir Nacionālā teātra aktrise kopš 2000. gada, un beidzamajos gados viņa pievērsusies arī režijai. Nerimstošs radošais process ved daudzos dažādos žanros un māksliniecisku izpausmju meklējumos. Dramatiskas un komiskas lomas, muzikāli iestudējumi un projekti gan teātrī, gan ārpus tā, vairākas soloprogrammas, sadarbība ar Latvijas komponistiem, pieskaršanās dzejas teātrim, valstiski nozīmīgu ceremoniju vadīšana un drosmīga iepazīšanās ar alternatīvās mākslas pasauli.
No 25.maija līdz 8.jūnijam Rīgā norisināsies jau trešais pianista Andreja Osokina Brīvības festivāls, kas šogad veltīts Ukrainai. Sešos koncertos tas pulcēs Latvijā un pasaulē atzītus mūziķus un aktierus, kuru vidū ir arī Dita Lūriņa, Čulpana Hamatova, Ģirts Krūmiņš, Georgijs Osokins, Ralfs Eilands, Raimonds Tiguls, Žoržs Siksna, Katrīna Dimanta, Roberto Meloni, Katrīna Gupalo, pats Andrejs Osokins, kā arī mūziķi un ukraiņu aktieri, kas Latvijā raduši patvērumu no kara šausmām Ukrainā. Visi festivāla laikā gūtie ieņēmumi tiks ziedoti Ukrainas cilvēku atbalstam.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Mēģinājusi dzīvot pašas spēkiem. Bez Dieva nesanāk – tas ir skaidrs!
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Kamēr dziedāju Ziemassvētku koncertu, Mārtiņš Treijs, kurš patiesībā bija atbraucis to klausīties, man nezinot, uzlika manas mašīnas ziemas riepām trūkstošos diskus.
Dēls, kurš teica, ka vēlas savu svētku dienu nosvinēt tā, kā parasti to saorganizēju es.
Vīra vārdi: “Par to neuztraucies, es izdarīšu!”
Kas jūs iedvesmo darbam?
Laba literatūra. Īstā komanda. Skaists interjers.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Draudzēšanās ar savu ķermeni.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Esmu vācējs. Cilvēku un lietu vācējs.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Vienīgais, kas nogalina sapņus, ir kompromiss.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Katalāņu rakstnieka Žaumes Kabrē romāns “Es atzīstos”. Šajā vēsturiskajā brīdī ļoti vērtīga lasāmviela.
Kādu mūziku klausāties?
Šobrīd ir Maksa Rihtera laiks manā dzīvē. Pirms gada bija Antonio Vivaldi, Henrija Pērsela un Žana Filipa Ramo periods.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Ļoti sen neesmu tur bijusi, bet Pērnavā “Pizza Steffani”, Mrongovā Polijā arī ir viena jauka vietiņa…. Bet ikdienā es visbiežāk pusdienoju savā grimētavā teātrī, jo esmu kļuvusi par to dīvaino būtni, kas savu ēdienu nēsā līdzi.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Šeit un tagad. Tikai tas ir tik sasodīti neiespējami.