Turaidā gaidāms pūtēju ansambļa "Sigulda" koncerts un citi zelta lapu laika piedāvājumi

Pūtēju ansambļa koncerti Turaidā zelta lapu laikā ir jau tradīcija daudzu gadu garumā, un ikviens, kurš, viesojoties Turaidā, dzirdējis uzmundrinošās tauru skaņas, atzinis, ka vēstures stāsti, rudens krāsu bagātība un pūtēju melodijas lieliski papildina cita citu un ir pozitīvu emociju piedzīvojums, informē Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā Anda Skuja.

Diriģents Jānis Raslavs ir spēcīga autoritāte mūzikas jomā – 57 gadus garajā darba mūžā viņš darbojies kā mūzikas pedagogs, ansambļu un orķestru vadītājs, diriģents, trompetists un skaņdarbu aranžētājs. Jānis Raslavs vairākkārt bijis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents pūtēju orķestru grupā. Par mūža ieguldījumu Siguldas novada kultūrizglītības attīstībā Jānis Raslavs saņēmis augstāko Siguldas novada pašvaldības domes apbalvojumu – nomināciju "Siguldas novada Goda novadnieks 2017".

Zelta lapu laikā visu oktobri Turaidas muzejrezervāts atvērts no plkst. 9.00 līdz 19.00. No plkst. 10.00 līdz 18.00 atvērtas vairāk nekā 40 ekspozīcijas ēkās un brīvdabā, kas vēsta par notikumiem tūkstoš gadu garumā Turaidas vēsturiskajā centrā Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā. Iepazīties ar ekspozīcijām var arī kopā ar zinošu muzejrezervāta gidu, tiek piedāvātas interaktīvas programmas gan skolēniem, gan pieaugušajiem, ir arī iespēja savas dzimšanas dienas programmā iekļaut tikšanos ar Turaidas pils pārvaldnieku – fogtu, stāsta A. Skuja.

Turaidas muižas Zivju pagraba jumta stāvā oktobrī atvērta atjaunotā ekspozīcija “Zveja un zvejas rīki Turaidā un tās apkārtnē”. Pirmās materiālās liecības par zvejniecību ir Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastie makšķerāķi, žebērkļu un harpūnu fragmenti. Ekspozīcijas pamatkodolu veido materiāli par Turaidas novadā un tās apkārtnē izplatītākajiem zvejas rīkiem, zvejas paņēmieniem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā. Eksponēti dažādi murdi un tīkli zivju un vēžu ķeršanai, kā arī makšķeres un žebērkļi.

Savukārt muižas smēdē ikvienu gaida kalējs Andris Ščeglovs, lai pastāstītu par kalēja amata noslēpumiem un piedāvātu izkalt laimes monētiņu, bet stallī atvērta mākslinieka Elmāra Gaigalnieka darbnīca, kur iespējams, iepriekš pasūtot, noskatīties smilšu izrādi, apskatīt un iegādāties gleznas vai iegūt savu portretu gleznotu pasteļtehnikā, vēsta muzejrezervāta pārstāve.