Čelliste Ilze Grudule: Katram no mums ir taisnība, un vienlaikus ikviens no mums kļūdās ^{Apriņķis.lv}

“Šajā pēcpusdienā Lūznavā skanēs komponista Uģa Prauliņa man veltītais skaņdarbs “Dialogue. Quasi Sturm&Drang improvisation”, Džona Keidža “Aria”, Johana Sebastiana skaņdarbi, kā arī trīs komponistes Annas Veismanes dziesmas ar angļu dzejnieces Emīlijas Dikinsones dzeju dziedātājas Aijas Veismanes interpretācijā,” gaidāmo programmu ieskicē Ilze.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Esmu gardēde, tāpēc braucu 80 kilometrus ar taksi, lai paēstu vakariņas vienā no labākajiem japāņu restorāniem Eiropā – Diseldorfā. Izrādījās, ka tā ir pavisam maza, ārēji necila ēstuve ar kādiem pieciem galdiņiem un bez ēdienkartes.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Meitas piedzimšana bija visspilgtākais, visspēcīgākais mirklis manā dzīvē. Bet mani aizkustina arī daudzas lietas vai ik dienu. Piemēram, nesen ļoti aizkustināja publikas atsauksmju lasīšana pēc manas pirmās mūzikas skolas jubilejas koncerta, kurā uzstājos kopā ar daudziem citiem mūziķiem.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Mūzika, ko atklāju sev pirmo reizi. Mūzika, pie kuras atgriežos jau neskaitāmas reizes. Zaļā tēja. Dārzs aiz loga. Klusums. Sarunas ar domubiedriem.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Sezonāli un reģionāli augu valsts produkti pārtikā un tamdēļ arī zemnieku tirgus apmeklējums vismaz reizi nedēļā. Otrs ieradums ir reizēs, kad sajūtos nevesela, zibenīgi pāriet uz svaigēšanu. Tas man palīdz pusotras dienas laikā pilnībā atgūt spēkus un veselību.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Zaļā tēja ir gan veselīgs, gan neveselīgs ieradums. Neveselīgs tāpēc, ka tas iet pretrunā gan ar manu reģionālās pārtikas filozofiju, jo tēja neaug Eiropā. Otrs neveselīgais paradums ir stresot piecas minūtes pirms iziešanas no mājas. No šī gribu tikt vaļā, bet zaļo tēju tomēr vēlos paturēt.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Ik pa brīdim atceros līdzību par aklajiem un ziloni; katram no tiem zilonis šķiet citādāks, jo viņi satausta tikai nelielu daļu no tā. Katrs mēs redzam daļu no kopainas. Katram no mums ir taisnība, un vienlaikus ikviens no mums kļūdās.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Dokumentālā filma “Aware: Glimpses of Consciousness”. Mani fascinē dabas inteliģence, kā arī cilvēka prāta koridoru līkumu apzināšana.

Kādu mūziku klausāties?
Pārsvarā baroka mūziku, bet ne tikai tāpēc, ka tā ir mana muzikālā ikdiena, man vienkārši ir tuva šī laika mūzikas un mākslas estētika. Klausos arī džezu. Īpaši man patīk pagājušā gadsimta 50. un 60. gadu eksperimentālais džezs.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Katru reizi, kad esmu Prāgā, noteikti eju uz “La Bottega di Finestra”. Blakus ir arī “Finestra” restorāns ar stīvinātiem galdautiem, bet “La Bottega” gaisotne man patīk labāk. Turienes pavāru tehnoloģijas triki ir, piemēram, ēdieniena gatavošanas laikā sāli nelikt, bet tikai uzkaisīt sāls pārslas pirms pasniegšanas. Vasarās Latvijā vislabprātāk eju brāļa audzētajā dārzā un atrasto uzreiz lieku galdā.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Apūlijā vienā trullā pirms 1950. gada agrārās reformas. Trulli ir tradicionālas šīs Itālijas dienvidu provinces ēkas, kas veidotas sausā krāvuma veidā ar konisku jumtu. To prototipi celti jau 16. gadsimtā. Man šīs mājas šķiet kā dzīvas būtnes, varbūt pat atgādina bruņurupučus.