Ar Mocarta skaņdarbiem aizsākas LNSO koncertcikls "Meistari un meistardarbi"

2018./2019. gada sezonā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) rīkos vairākus koncertus ar nosaukumu “Meistari un meistardarbi”. Cikla ideja – viena komponista vairāki šedevri vienā koncertvakarā. Šajā sezonā šādi komponisti būs trīs: Volfgangs Amadejs Mocarts, Dmitrijs Šostakovičs un Ludvigs van Bēthovens, informē LNSO komunikācijas konsultante Anna Babre.

Mocarts pamatoti tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem ģēnijiem, kādi Rietumu mūzikā jelkad bijuši. Priekšstati par viņu ir mēdz būt vienveidīgi: saulains, mūžam starojošs, visos darbos ģeniāls, dzīves laikā guvis zināmus panākumus, tomēr dzīvoja grūtu mūžu un nomira kā nabags, kura kapavieta nav zināma. Par Mocarta neapšaubāmo ģēniju vērts runāt un runāt, jo gan viņa dzīvē, gan mūzikā ir kontrasti, daudzslāņainība, pacēlumi, nenovērtētība – Mocarts bija dzīvs cilvēks ar neiedomājami spožām spējām, plašu apvārsni, bet arī aptumsumiem, drāmu un visu citu, kas raksturo būtnes ar miesu un asinīm.

Viņa mūziku viegli klausīties, bet tajā ir arī daudz ausij maz dzirdamu noslēpumu, par kuriem ir interesanti runāt. Koncerts “Mocarts un Mocarts” būs viens solis tuvāk ģēnijam, kura garīgās dzīles var apjūsmot, bet ne līdz galam izzināt un apjaust, skaidro A. Babre.

Koncerta diriģents Guntis Kuzma saka: “Jau tolaik, kad tikai sāku mācīties spēlēt klarneti, apjautu, ka Mocarta mūzika man garīgi saistoša, var pat teikt – es to iemīlēju. Jau apzinātākā vecumā mani dziļi ietekmēja somu diriģenta Juhas Kangasa piedāvātās Mocarta simfoniju interpretācijas; vēlāk es dziļi un ilgstoši pētīju Mocarta ģeniālo Klarnetes koncertu, un tagad – jau pēc diezgan daudziem gadiem – esmu priecīgs pievērsties Mocartam kā diriģents.

Mocarta mūzika ir fenomenāla ar to, ka tajā ir neiedomājamas dzīles. Var meklēt, atrast, pazaudēt, šaubīties, sajūsmināties, mulst un apbrīnot. Liekas, kas nu tur liels: Mocarts – saulainais ģēnijs. Taču viņa darbi ir tik daudzslāņaini, ka vienudien tu atrodi vienu risinājumu, citudien tev šis risinājums liekas aplams – nē, jādara pilnīgi citādi. Un, pats jocīgākais, galu galā izrādās, ka gan viens, gan otrs, gan trešais risinājums var būt pareizs – tik daudzšķautņaina ir Mocarta daiļrade.”

Tāpat diriģents bilst, ka 2. novembra koncertam izvēlētā programma iepazīstinās klausītājus ar Mocarta mūzikas daudzveidīgumu: “Centīsimies iespējami plašā diapazonā parādīt Mocarta daudzpusīgumu. Operu Mocarts uzskatīja par savas daiļrades pamatžanru, un mūsu koncerta ievadā skanēs operas “Figaro kāzas” uvertīra. Motete Exsultate, jubilate būs virtuozas, daiļskanīgas vokālās mūzikas paraugs. 16 gadu vecumā tapušais klavesīnkoncerts – faktiski Johana Kristiāna Baha jeb “Londonas Baha” sonātes pārlikums klavesīnam un orķestrim – rāda vienu no spēcīgākajām ietekmēm, kas veidoja Mocartu. Programmas beigās – grandioza un dzīvespriecīga simfonija, kuras saturiskais dziļums manī vieš dziļu apbrīnu. Būs prieks sadarboties ar divām spožām latviešu mūziķēm tīrradnēm – dziedātāju Guntu Gelgoti un klavesīnisti Ievu Salieti.”

G. Gelgote ir dziedātāja brīvmāksliniece, kas bieži sadarbojas ar LNSO. Uzstājas Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī un Gintara Rinkēviča vadītajā Viļņas pilsētas operā. Beidzamajās sezonās debitējusi Adeles lomā (“Sikspārnis”) Lietuvā, savukārt Rīgā dziedājusi Pētersona operā “Mihails un Mihails spēlē šahu”, Skultes operā “Vilkaču mantiniece” u.c. “Lielās mūzikas balvas 2009” laureāte par spožu debiju.

Klavesīniste I. Saliete arī ir brīvmāksliniece – viņa dzīvo Latvijā, sadarbojas ar orķestri “Sinfonietta Rīga” baroka mūzikas programmās, piedalās solo un kamermūzikas projektos Vācijā un Šveicē, ir Bernes senās mūzikas orķestra “Les Passions de l’Ame” klavesīniste. Saņēmusi “Lielo mūzikas balvu 2017” kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”, vēsta A. Babre.

Biļetes uz koncertu “Meistari un meistardarbi. Mocarts un Mocarts” var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un mājaslapā bilesuparadize.lv. Sīkāka informācija – www.lnso.lv.