Logo
Drukāt šo lapu

Baleta festivāla direktore Lita Beiris: "Par šādu ciparu es sarīkotu īstus dejas svētkus!" Apriņķis.lv

Baleta festivāla direktore Lita Beiris: "Par šādu ciparu es sarīkotu īstus dejas svētkus!" Publicitātes foto

Lielu rezonansi publiskajā telpā izraisījis koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”, kas 19. novembrī Latvijas simtgades programmas ietvaros norisinājās pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Un ļoti iespējams, ka, ja cilvēki nebūtu aktīvi sākuši apspriest koncerta dalībnieces Evijas Vēberes dziedātās Imanta Kalniņa dziesmas “Svētku diena” interpretāciju, interneta komentāros nebūtu parādījušās milzīgās šā pasākuma izmaksas, proti, šobrīd zināms, ka tie ir bijuši vismaz 250 000 eiro, ieskaitot PVN.

“Rīgas Apriņķa Avīzes” aptaujātie producenti atzina, ka ar šādu ciparu pietiktu vairāku lielkoncertu sarīkošanai, savukārt Baltijas baleta festivāla direktore neslēpa, ka ikviens pasākumu rīkotājs varētu būt laimīgs par šādu budžetu un ka viņa par tādu summu varētu sarīkot īstus dejas svētkus.

Šipkēvics nopelna 17 tūkstošus eiro

Skandālam uzņemot apgriezienus, 3. decembra LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika publiskoti gan koncerta dalībnieku vārdi un uzvārdi, gan saņemtās summas. Kā pavēstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs, šie cipari atrasti Kultūras ministrijas mājaslapas dzīlēs, taču pēc brīža pazuduši. Taču, kā vēsta portāls “LSM.lv”, ministrijas mājaslapā publicētais dokuments, ko raidījumam izdevās iegūt, liecina, ka koncerta izpildproducents Jānis Šipkēvics autoratlīdzībās ar trim dažādiem līgumiem saņēmis vairāk nekā 17 tūkstošus eiro, videografiku autors Gatis Mūrnieks – ap 6400 eiro, mūziķis Reinis Sējāns – ap 5800 eiro. Plaši apspriestā jaunā izpildītāja Evija Vēbere par divu dziesmu izpildījumu saņēmusi 666 eiro, grupas “Prāta vētra”  solists Renārs Kaupers – 1000 eiro. Savukārt Jānis Jubalts (arī “Prāta vētras” mūziķis) raidījumam norādīja, ka autoratlīdzību nav saņēmis vispār, jo uzstājies, draugu aicināts. 

Līdzās pašiem māksliniekiem par šo koncertu naudu saņēmusi virkne citu cilvēku, piemēram, par koncerta norises virsuzraudzību Eva Juhņēviča – 3200 eiro, kā arī koncerta eksperts un konsultants Ģirts Krastiņš – 3520 eiro par producēšanas dokumentu izstrādi.

Naudu sadala tehniskajām izmaksām un honorāriem

Kā 28. novembra publikācijā “Megadārgā muzikālā simtgade” raksta “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnāliste Antra Gabre, Kultūras ministrijas izsludinātajā iepirkumā, kas ir publiski pieejams ikvienam interesentam (tāpat kā noslēgtais līgums), bija noteikts, ka šā pasākuma līgumcena nedrīkst pārsniegt 170 000 eiro. Konkursā ar savu piedāvājumu par 150 172,39 eiro bez PVN uzvarēja SIA “Ideju institūts”, kas ir labi pazīstams dažādu vērienīgu pasākumu, tostarp 11. novembra krastmalā notiekošo Līgo svētku pasākumu, rīkotājs. Tiesa, šī summa sedza tikai tehniski administratīvās izmaksas – par skatuves būvi, scenogrāfiju, apskaņošanu utt. –, jo vēl tika rīkots papildu iepirkums mākslinieciskā satura nodrošināšanai, tostarp mūziķu honorāriem, un tas, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, izmaksāja vairāk nekā 50 000 eiro. Pašlaik gan netiek publiski atklāts, cik kurš mākslinieks saņēmis.

Ticis rīkots vēl viens iepirkums – par skatuves tērpiem. Nu jau ir zināms, ka modes apvienībai “MAREUNROL’S”, kas mūziķiem tos bija sarūpējusi, samaksāti 5600 eiro. Tas, ka šī uzņēmuma darinājumi varētu nebūt īpaši lēti, nav noslēpums, jo šobrīd “MAREUNROL’S” ir viens no TOP modes zīmoliem. Pašlaik vienu reizi izmantotie tērpi tiekot glabāti Kultūras ministrijā. Kas ar tiem notiks tālāk, pagaidām neesot skaidrs.

Un vēl... Lai gan tiek uzskatīts, ka nav pieklājīgi līst citu cilvēku maciņos, šī tomēr ir mūsu (un jūsu) nodokļos samaksātā nauda, tāpēc interese par to, kur tā tiek izlietota, ir tikai loģiska. Nu gluži tāpat kā par ļoti dārgo gaismas uzvedumu “Saules mūžs” 18. novembrī, kura izmaksas esot vismaz par 100 000 eiro lielākas, nekā tika ziņots sākotnēji, proti, minēto 234 000 eiro vietā tas izmaksājis 370 000 eiro (avots “LSM.lv”).

Pietiktu lielam rokkoncertam un trim mūzikliem

Lai saprastu, kā dažādu lielu pasākumu – rokkoncertu, vasaras izrāžu u.c. – rīkotāji vērtē šādu budžetu un ko ar šādiem līdzekļiem varētu iesākt, “Rīgas Apriņķa Avīze” aptaujāja vairākus pazīstamus producentus. Kā īsā telefonsarunā atzina producents Jānis Kļaviņš, kura kontā ir gan Edgara Liepiņa 90 gadu jubilejas koncerttūre, gan sadarbība ar “Trim Latvijas tenoriem” un komponistu Mārtiņu Braunu, šī summa tiešām esot iespaidīga: “Par tādu noteikti varētu sarīkot, piemēram, “Muzikālās bankas” ceremoniju – līdzīgu, kāda vēl nesen notika Ventspilī, – apmaksājot scenogrāfiju, gaismošanu, apskaņošanu, honorārus mūziķiem utt., vai divus vērienīgus rokkoncertus ar labākajām Latvijas grupām.” (Šeit gan jāpiebilst, ka 19. novembra koncerts “Mīlestības vārdā. 18+” vismaz dalībnieku skaita ziņā laikam nebūtu dēvējams par vērienīgu, – U. G.)

Tam, ka 200 000 eiro vienam pasākumam ir ļoti liela summa, piekrita vēl kāds J. Kļaviņa kolēģis, kurš gan vēlējās palikt anonīms, taču pēc būtības viņš apstiprināja iepriekš teikto, proti, ka par šādu summu varētu sarīkot vismaz vienu ļoti lielu pasākumu.

Savukārt producents S. Mohovikovs, kurš arī regulāri rīko populāru mūziķu jubilejas tūres, Ziemassvētku un Jaungada koncertus, pauda, ka ar šādu naudu būtu pietiekami, lai iestudētu vismaz trīs latviešu komponistu mūziklus un tad tos izrādītu Latvijas pilsētu estrādēs: “Šajās izmaksās ietilptu ne tikai izrāžu tehniskais nodrošinājums, bet varētu arī samaksāt komponistam, libreta autoram un gaismu māksliniekiem, nosegt kostīmu un scenogrāfijas izmaksas, atlīdzības izrādes dalībniekiem u.tml. izdevumus.”

“Es būtu laimīga par šādu budžetu!”

Starptautiskā Baltijas baleta festivāla organizētāja Lita Beiris, kurai ir liela pieredze šāda mēroga pasākumu rīkošanā (nākamgad pavasarī baleta festivāls notiks jau 24. reizi), teic, ka ar tādu budžetu, kāds tika atvēlēts šim vienam koncertam, viņai pietiktu vismaz divu festivālu organizēšanai, sarīkojot gan krāšņu galā koncertu uz operas skatuves, gan skatītājiem parādot dejas izrādes mazākos spēles laukumos, piemēram, VEF Kultūras pilī, “Zirgu pastā”, Preiļu Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā “Gors” un citur. “Par šādu budžetu var sapņot jebkurš pasākumu rīkotājs, tāpēc es no sirds esmu pateicīga visiem, kas mūs atbalsta, padarot iespējamu manu sapni – ar dejas mākslu iepazīstināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Jo parasti cenšamies atvest dejas kompānijas no visas pasaules, apmaksājot gan aviobiļetes, gan naktsmītnes, un tas nav lēts prieks, jo ir jāapmaksā telpu īre, papildu apgaismošana, speciālās deju grīdas, mūzikas ierakstu atskaņošana, koncerta scenārijs un koncerta vadītāju darbs. Ja man būtu pieejams šāds budžets, es sarīkotu īstus dejas svētkus!” piebilst Lita Beiris.  

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024