Jūrmalā varēs aplūkot mežu un jūras gleznotāja Jāņa Veisa izstādi

Jānis Veiss dzimis 1928. gada 16. decembrī Jūrmalā, tolaik Mellužos. Pirmo izglītību guvis Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolā Pumpuros, kur viņam jau parādījās zīmētāja dotības, vēlāk divus gadus mācījās Dubultu ģimnāzijā. Kad pēc 2. pasaules kara Rīgā nodibināja mākslas vidusskolu, Jānis Veiss 1946. gadā sāka tur profesionāli apgūt zīmēšanas un gleznošanas pamatus, īpaši daudz gūstot no meistara Otto Pladera. Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu Jānis Veiss absolvēja 1949. gadā un turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru pabeidza 1954. gadā, stāsta mākslas zinātniece Ieva Grantiņa.

Līdz 1992. gadam bijis dekorators rūpniecības un sporta preču veikalos Jūrmalā. Kopš 1996. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, piedalījies neskaitāmās Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs, ikgadējās Rudens izstādēs, sarīkojis personālizstādes, piedalījies plenēros Talsos, Valmierā un citur. Jāņa Veisa darbi atrodami Aizkraukles, Talsu, Jūrmalas un Rojas muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā un citviet.

Viņa glezniecība balstās uz ekspresīvu krāsainību un formu vienkāršojumu, gleznojot gan portretus, gan aktus un klusās dabas, bet jo īpaši ainavas. Visu mūžu dzīvodams Jūrmalā, Jānis Veiss neskaitāmas reizes ir gleznojis priežu mežu Pumpuros, tuvās Lielupes skatus un jūras krastu, kuru izstaigājis līdz pat Kolkai un Mazirbei, tverdams vienmēr mainīgās jūras noskaņas, Baltijai raksturīgo debesu zilumu, daudz gleznojis arī Latvijas mazpilsētas, to netveramo šarmu ar krāsainiem dakstiņu jumtiem un vientuļiem baznīcu torņiem, norāda mākslas zinātniece.

"Jāni Veisu saista ziemeļu dabas pierastās stihijas – vētras, negaisi, drēgnums un saules gaismas negaidītais spožums, vasaru sulīgais zaļums un puķu košums. Triepiena dinamika un faktūras biezums, krāsu paletes kontrastaino laukumu saspēle un formas stilizācija gleznotāja darbos rada ko līdzīgu dramatiskam strāvojumam. Viņa glezniecība liek atcerēties fovistu spēcīgo krāsu spēli un lineāro formas vispārinājuma paņēmienu, ekspresionistu spēcīgo triepiena dinamiku un postimpresionistu aizrautīgos radošos meklējumus. Pārfrazējot van Goga sacīto, par Jāni Veisu var teikt, ka mums patiešām ir vajadzīgi mākslinieki, kas spēj gleznot pasauli un lietas ar patiesu aizrautību un prieku," teic I. Grantiņa.