Logo
Drukāt šo lapu

LNSO pašus mazākos klausītājus iepriecinās ar "Dzīvnieku karnevālu"

LNSO pašus mazākos klausītājus iepriecinās ar "Dzīvnieku karnevālu" Publicitātes foto

2. februārī Lielajā ģildē norisināsies šosezon jau trešais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts, kura galvenais varonis ir bērnu iemīļotais tēls LeNeSOns. Koncertā būs iespēja klausīties franču komponista Kamila Sensānsa “Dzīvnieku karnevālu”, kā arī jaunā latviešu komponista Jēkaba Bernāta skaņdarbu “Dzīvnieku karnevāls 2.0”. Starpbrīžos bērni varēs iejusties karnevālā, veidojot maskas, kā arī iepazīstoties ar mūzikas instrumentiem. Koncertcikls paredzēts bērniem no 5 līdz 10 gadu vecumam. Katra programma tiek iestudēta un izrādīta gan latviešu, gan krievu valodā.

Franču romantisma komponista Kamila Sensānsa (1835–1921) humoristiskā muzikālā svīta “Dzīvnieku karnevāls” ir viens no visu laiku populārākajiem simfoniskajiem darbiem. Tas tika sarakstīts, jokojoties par draugiem un amatbrāļiem, un pats komponists uzsvēra, ka tā ir atkāpe no viņa nopietnā tēla, informē LNSO komunikācijas konsultante Anna Babre.

Katra no 14 daļām reprezentē citu dzīvnieku – lauvu, ēzeli, ziloni, gulbi un citus. Pats Sensānss ir jokojis, ka visbīstamākie zvēri ir pianisti. Mūzika ir skaista, jautra un mazliet arī nopietna. Cikla slavenākā daļa ir “Gulbis” – ar nomierinošo čella skaņu tā reprezentē putnu vieglo slīdēšanu pa ūdens virsmu, savukārt mainīgie klavieru akordi rāda, kā gulbis zem ūdens neatlaidīgi kuļ pleznas.

Koncerta otrajā daļā varēs dzirdēt jaunā latviešu komponista Jēkaba Bernāta skaņdarbu “Dzīvnieku karnevāls 2.0”, kura tapšanu veicinājis Kamila Sensānsa šedevrs. Franču autora skaņdarbā atspoguļoti eksotiskāki dzīvnieki, savukārt latviešu mākslinieku iedvesmojusi pašmāju lauku sēta, roņi un lāči, norāda A. Babre.

Solisti būs jaunie mūziķi no Pāvula Jurjāna mūzikas skolas: Anastasija Meņšikova, Milena Strahova, Svjatoslavs Ustenko, Samanta Iļjašova un Francis Karpenskis-Allažs. LeNeSOna tēlā iejutīsies aktieri Aleksejs Geiko un Valdis Vanags. Mūzikas klausīšanos papildinās mākslinieces Viviannas Marijas Staņislavskas dzīvās ilustrācijas, kas radīsies, iedvesmojoties no mūziķu snieguma uz skatuves. Klausoties mūziku, māksliniece to nekavējoties ilustrēs tiešsaistes gleznojumā, kas tiks projicēts lielā ekrānā virs skatuves, stāsta LNSO pārstāve. Koncertcikla režisors un dramaturgs – Andris Kalnozols.

2. februārī mākslinieki ar Kamila Sensānsa un Jēkaba Bernāta mūziku uzstāsies divreiz: plkst. 11.00 būs koncerts krievu valodā, bet plkst. 14.00 – latviešu valodā. Biļetes iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs. Atbalstot daudzbērnu ģimenes, tiek piedāvāta 30% atlaide “3+ goda ģimenes karšu” īpašniekiem.

Koncertizrāžu galvenais tēls ir LeNeSOns, kurš ar dažādiem piemēriem palīdz bērniem izzināt klasiskās mūzikas apvāršņus un orķestra noslēpumus, skaidro koncertā dzirdēto un runā arī par klasiskās mūzikas koncertos piemērotu uzvešanos. Koncerta starpbrīžos LeNeSOns ar bērniem iesaistās radošās izpausmēs – mūzikas instrumentu iepazīšanā, tematiskās spēlēs, rotaļās un citās aktivitātēs, atgādina A. Babre.



Cikla ceturtais un noslēdzošais koncerts notiks 27. aprīlī ar angļu komponista Bendžamina Britena ciklu “Muzikālie vakari”. Bendžamins Britens (1913–1976) bija, iespējams, izcilākais Anglijas 20. gadsimta komponists, un viņš spēja runāt arī pavisam vienkāršā mūzikas valodā, kas saprotama un patīkama ikvienam. “Muzikālos vakarus” Britens izveidoja no mūzikas, kas rakstīta mežģīņotai 30. gadu aplikāciju animācijas filmai par meiteni, kurai liegts satikties ar mīļoto jaunekli, jo viņš nav pietiekami bagāts. Programmā iekļauts arī skaņdarbs “Vienkāršā simfonija”, kurā pieaugušais Britens izmantojis puikas gados pašsacerētus draiskus muzikālus motīvus, vēsta LNSO pārstāve.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024