Piedāvā publisko lekciju ciklu "Nākotne – pagātnē?!"

Pirmā lekcija “Kas programmē cilvēka uzvedību?” notika 16. janvārī. Nākamā lekcija paredzēta trešdien, 6.februārī, plkst. 18.30, temats – “Vai reliģija kavē cilvēces attīstību?” Tajā tiks piedāvāti dažādi skaidrojumi par garīgo meklējumu nozīmi cilvēces pastāvēšanas gaitā un mūsdienās.

Lektors – Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks – piedāvā sistemātisku ieskatu par galvenajiem pagrieziena punktiem cilvēces attīstības gaitā. Ciklā tiks skartas vēstures problēmas, kas joprojām nav atrisinātas un izprastas.  Lekcijās tiks apskatīti viedokļi par cilvēces veidošanās un attīstības cēloņiem un tiem faktoriem, kas veicinājuši izaugsmi vai to bremzējuši. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē, lai to labāk izprastu. Kā teicis dāņu filozofs Sērens Kirkegors: ”Mēs dzīvojam, virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ.”

Lekciju ciklā tiks meklētas atbildes uz dažādiem, tai skaitā eksistenciāliem jautājumiem. Lūk, daži no tiem.

Kuras ir tās problēmas, kas ir kopīgas visai cilvēcei? Kā tās risinātas vēsturē? Kāpēc cilvēce nevis pielāgojas ārējiem apstākļiem, bet tiecas tos pielāgot sev, veidojot savu cilvēcisko pasauli (kultūru)? Kāpēc cilvēks meklē arvien jaunus izaicinājumus un nekad nav apmierināts ar jau sasniegto? Varbūt tas ir tādēļ, ka mēs esam “atnācēji” no citas pasaules?

Kuri ir tie faktori, kas visvairāk sekmējuši cilvēces attīstību (tehnoloģijas vai socializācija un sociālā integrācija, ekonomika un uzkundzēšanās vai sadarbība un komunikācijas, reliģija un māksla vai maģija, mitoloģija un zinātne)?

Vai tiešām reliģijas ir bijis galvenais cilvēces attīstību kavējošais faktors? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Kas izraisa karus? Kas ir varonība? Kādas ir egalitārisma un elitārisma īpatnības? Ar ko Eiropas civilizācija atšķiras no citām? Kāpēc mūsdienās dzīves jēgas meklētājiem šķiet, ka patiesība meklējama Austrumos? Kuras cilvēces problēmas un kā tieši mēģinājušas risināt pasaules civilizācijas (Ķīna, Indija, Rietumu kristietība, islams, senatnē – Ēģipte un Divupe, Antīkā un Bībeles tradīcija)?

Kā virzās Eiropas attīstība: cikliski vai lineāri? Kāpēc 20. gs. Eiropa piedzīvoja lielākos vardarbības uzplūdus cilvēces vēsturē? Ar ko postmodernā dzīves izjūta atšķiras no modernisma un visas iepriekšējās Eiropas kultūras? Vai tiešām paredzamas civilizāciju sadursmes? Kas sagaida cilvēci tuvākā nākotnē?

Andreja Mūrnieka grāmatās "Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē" (1. daļa "Aizvēsture. Austrumu civilizācijas” un 2. daļa "Eiropas kultūras saknes) ieskicēti tie principi, kas – vērtību sistēmu (civilizāciju, reliģiju, filozofijas virzienu un ideoloģiju) analizē – tiks izmantoti minētajā lekciju ciklā. Jaunais cikls turpinās "Domāsim kopā!" tradīcijas, kas iepriekšējos piecus gadus no rudens līdz pavasarim pulcēja klausītājus "Mazajā ģildē". Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām. Ieeja ir bez maksas.