Aicina iesaistīties pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā

Pētījuma pirmajā posmā tika izmantota aptaujas metode, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, un tās iespējams papildināt, informē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pārstāve Madara Eversone.

Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram. Pētnieki vēlas noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki?

"Akciju uzsākam lunārā jaunā gada pirmajā dienā, lai pievērstu kalendāro paradumu izziņai dažādas Latvijas iedzīvotāju grupas. Tādējādi pētījumā tiks ietilpināti ne tikai latviešu kultūrai raksturīgie tradicionālie svētki, bet gan viss, ko vien cilvēki Latvijā mēdz atzīmēt," stāsta institūta pārstāve.

Lai kļūtu par kalendāra dienu apskatnieku gada garumā, jādodas uz kalendars.garamantas.lv. Kalendārā atzīmējama katra diena, kura netiek pavadīta vienīgi darba rutīnā. Izvēloties datumu, jāpastāsta kas, kāpēc un kā tiek atzīmēts, kā arī norādāma norises vieta. Ir iespējams pievienot fotogrāfijas. Noslēgumā jānorāda – vai šie ir personiski, ģimenes, valsts, piemiņas, gadskārtu vai citi svētki. Personisko kalendāru var aizpildīt, atzīmējot vairākus īpašos datumus uzreiz, vai arī aizpildīt dienu pa dienai gada ritumā, skaidro M. Eversone.

Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ES ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību” ietvaros. Projekta mērķis ir izstrādāt virtuālu pētniecības un sabiedrības iesaistes laboratoriju un informācijas analīzes rīkus pētījumu veikšanai digitālajās humanitārajās zinātnēs, iesaistīt sabiedrību kopīgu zināšanu radīšanā un padarīt publiski brīvi pieejamu, ērti lietojamu apjomīgu kultūras datu kopumu pētniecībai un vispārējai izziņai.