Pirmdiena, 18 Marts 2019

Ir sākusies gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā, un pērn veikto izmaiņu dēļ šogad ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam tas rada nopietnas galvassāpes. Tādā brīdī daudzi vēršas pēc palīdzības pie ārpakalpojumu grāmatvežiem un cer, ka tagad gan viss tiks izdarīts pareizi. Diemžēl arī grāmatveži ir tikai cilvēki, ir iespējamas kļūdas arī viņu sagatavotos dokumentos.

Carnikavas novada dome līdz 25.aprīlim aicina pieteikties bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursam, liecina pašvaldības mājaslapā pieejamā informācija.

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs vēl turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 31. martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku.

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 31. martā, plkst.03.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, informēja Ekonomikas ministrijā. Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 27. oktobrī.

Kā zināms, 2018. gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.

2018.gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā no 2019. gada. Tomēr, tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un savu iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, diskusijas par priekšlikumu ES vēl turpināsies un iespējamais jaunās direktīvas spēkā stāšanās laiks varētu būt 2021.gads.

Latvijas valdība lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Šobrīd pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Papildu informācija par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Jau piekto gadu pēc kārtas Pierīgas novadu sporta spēļu novusa turnīrā pirmo vietu izcīnījusi Babītes novada komanda. Nedēļas nogalē Baldonē notikušajā turnīrā otro vietu kopvērtējumā ieņēma Ādažu un trešo – Ķekavas novusa meistari.

Virknē jomu ir jāveic reformas, lai ieņēmumu palielināšanai nebūtu jāceļ nodokļi, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) aizvadītās nedēļas nogalē Pierīgā pagājusi mierīgi – saņemts vien pusducis izsaukumu. Diemžēl viens negadījums beidzies traģiski – svētdien Mārupē VUGD darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pārstāvjiem no grāvja izcēla noslīkušu cilvēku.

Ar tradicionālo koncertu Rīgas centrālajā pasažieru stacijā otrdien, 19.martā, plkst.17 tiks atklāts 24.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Festivāla atklāšanas koncertā piedalīsies deju studijas “Extreme”, “Karuselis”, deju grupa Zadorinka, “T/S Dance Academy”, “Riga City Jazz Dance”, kā arī deju grupas “Ritms” un “Buras”.

Kopš pagājušās piektdienas Rīgas reģionā Valsts policija aizturējusi 12 autovadītājus alkohola reibumā un divus narkotisko vielu iespaidā. Seši no viņiem pieķerti Pierīgā – divi Olaines novadā un pa vienam Babītes un Sējas novados, kā arī Salaspilī un Jūrmalā.

Ņemot vērā problēmas finanšu sektorā, tuvāko gadu laikā būs jāstrādā pie radikālas valsts tēla maiņas, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Zaļās elektroenerģijas sfērā, ticams, gaidāmas būtiskas pārmaiņas. OIK jeb elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes ideja, neapšaubāmi, ir balstīta saprātīgos apsvērumos, lai veicinātu zaļo enerģiju, atteikšanos no fosilā kurināmā, izmantotu atjaunojamo kurināmo un panāktu aizvien jaunu, zaļu tehnoloģiju ieviešanu, kas nozīmētu mazāk izmešu atmosfērā un tīrāku vidi kopumā.