Jūrmalas muzejā no 11.oktobra skatāmas divas jaunas izstādes. Gleznotāja Ērika Kumerova ar savām spilgtajām, saturiski ietilpīgajām kompozīcijām ved skatītāju ceļojumā "Aiz trejdeviņiem mežiem", bet tēlnieks Aigars Zemītis izstādē "B" jeb "Sveicieni no Konstantīna!" rotaļājas ar priekšstatiem par moderno tēlniecību un formu vienkāršību, informēja muzejā.
Par godu apaļajai 70 gadu jubilejai publikas iemīļotais aktieris Andris Bērziņš aicina uz koncertprogrammu “Nāc uz manām trepēm spēlēties”, kas 16.oktobrī plkst.19 būs skatāma Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”, kā arī 18.oktobrī plkst.19 Jelgavas Kultūras namā.
Septembrī Viļņā, Lietuvā, norisinājās IX starptautiskais M.K.Čurļoņa pianistu un ērģelnieku konkurss, kur finālista titulu, skatītāju simpātiju balvu un koncerta speciālbalvu ieguva jaunais un talantīgais latviešu ērģelnieks Oskars Kalniņš, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas 12.ērģeļspēles klases audzēknis (pedagoģe - Edīte Alpe Deksne), informē Jūrmalas valstspilsētas administrācijā.
Ojāra Vācieša literārajai prēmijai dzejā šogad iesniegti 15 autoru dzejas krājumi: Aivara Krūkliņa "Vēstījums par ķēniņu Zālamanu", Ilmāra Šlāpina "Never", Čaka Veidena "Sazvērestības teorijas par mīlestību un dzīvi", Ivetas Šimkus "Debesu gruntsūdeņi", Ērikas Bērziņas "Ardievas bohēmai", Janas Egles "Ledus debesis", Jāņa Vādona "***", Gundegas Repšes "Ekstāzes un metastāzes", Dāvida Rubena "Tā pil laiks", Jāņa Elsberga "Bez variantiem", Marta Pujāta "Dāma baltos džinsos", Kaspara Zalāna "Telegrammas", Andra Akmentiņa "Laimīgas beigas", Lindas Gabarajevas "Apļi" un Andra Ogriņa "Par bites tiesu", informē Ādažu novada pašvaldībā.
Ziedoņa muzejā Murjāņos 6.oktobrī tiks atvērta laikmetīgās mākslas mākslinieka Andra Kaļiņina izstāde “Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka”, kas būs pieejama un skatāma 24/7 režīmā līdz pat 2024.gada maija beigām muzeja dārzā, informē Ziedoņa muzeja komunikācijas vadītāja Una Vindberga. Uz izstādes atklāšanu ieradīsies arī abu dzejnieku laikabiedrs Ēriks Hānbergs.
6.oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” šoruden pirmo reizi izskanēs komponista Ulda Marhileviča koncertprogramma “Gaismas atgriešanās”. To izdziedās un izspēlēs pats komponists, dziedātāji Ance Krauze (Gaisma) un Andris Ērglis (Tumsa), aktieris Gundars Grasbergs (Teicējs), kā arī pavadošā grupa un Jāzepa Mediņa Rīgas 1.Mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā. Programmu “Gaismas nākšana” jau 7.oktobrī varēs dzirdēt kultūras centrā “Ulbrokas pērle”.
Atzīmējot Džordža Gēršvina 125.gadskārtu, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris rīko bezmaksas sezonas atklāšanas koncertus, repertuārā iekļaujot atpazīstamas Dž. Gēršvina kompozīcijas. Orķestris uzstāsies 11.oktobrī Mālpils Kultūras centrā, 12.oktobrī Salacgrīvas kultūras centrā un 13.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā. Visi koncerti sāksies plkst.19.00, un tos diriģēs kapteinis Aleksandrs Kreišmanis, informēja Nacionālo bruņoto spēku orķestru vadība.
"Oskara" balvai izvirzītā režisores Ilzes Kungas Melgailes filma “Mana brīvība” piedzīvojusi krāšņu pirmizrādi, kinoteātrī “Forum Cinemas” pulcējot Itas Kozakevičas – filmā Alīcijas – laikabiedrus, draugus, atbalstītājus un filmas radošo komandu.
Šoruden jau otro gadu pasniegtas Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas, lai atzīmētu iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunotās, restaurētās un pārbūvētās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalā. Par uzvarētāju atzīta senas zvejnieku mājas rekonstrukcija Dzintaru prospektā 41, pavēstīja pašvaldībā.
Olaines novada pašvaldības deputāti vienbalsīgi par Kultūras centra direktori apstiprināja Rūtu Bergmani.
Deju skolas “Dzirnas” vadītājs un horeogrāfs Agris Daniļevičs oktobrī svinēs 60 gadu jubileju un aicina uz deju autorkoncertiem “Manas tautas dejas”. Tajos ir iekļautas dejas, ko horeogrāfs radījis dažādiem kolektīviem laikā no 1981. gada līdz šodienai. Dejotāji atzīst: lai izdejotu Agra Daņiļeviča horeogrāfijas, nepieciešams uztvert viņa nepieradināto būtību, kā arī kļūt emocionāli atraisītiem. Tas ir aizraujošs process, un horeogrāfs saka, ka ar radīto ir ļoti elastīgs un ļauj interpretēt – ja vadītājs un dejotāji domā līdzīgi horeogrāfam, tad tiekot pieļauts un ļauts. Koncertos būs skatāmas arī ļoti jaunas horeogrāfijas un pat pirmuzvedumi.