Lai gan valstī nav noteikti speciāli mācību līdzekļi interešu izglītības programmām, tomēr ar katru gadu interešu izglītība kļūst par aizvien nozīmīgāku komponenti bērnu un jauniešu kopējā izglītībā, kā arī saturīgā un lietderīgā brīvā laika pavadīšanā. “Rīgas Apriņķa Avīze” apkopoja informāciju par Pierīgas novados pieejamo interešu izglītību, secinot, ka piedāvājums ir gana daudzpusīgs, turklāt lielākoties nodarbības dažādos pulciņos ir bez maksas.

Olaines novada senioru biedrības “Liepas” vadītāja Ārija Spuņģe smaidot piekrīt, ka ir šīs biedrības trīsarpus simtu biedru kurbulis, tomēr justos vēl priecīgāka, ja zinātu, ka ar laiku kāds turpinās viņas uzsākto. Viņa visu paspēj, bijusi spiesta pati daudz ko apgūt, toties tagad var sacīt: “Ja izdodas, tas, protams, sagādā gandarījumu; ja jūti, ka līdzcilvēki atbalsta un reizēm ir pateicīgi par to, ko dari, gandarījums ir vēl lielāks.” Viņas darbu līdzcilvēki novērtējuši – ieteikuši apbalvošanai par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Šogad 4. maijā Ārija Spuņģe saņēma Atzinības krustu un Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīmi.

Mūsdienās tiek nosaukti trīs veselību ietekmējoši faktori: mazkustīgs dzīvesveids, stress un nepareizi ēšanas paradumi. Savukārt cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, iepriekš nosaukto papildina arī fizioloģiskas pārmaiņas, medikamentu lietošana, arī emocionālais stāvoklis.

Pagājušā gada 26.oktobrī Tieslietu ministrijas vadībā tika uzsākts darbs, lai meklētu labāko risinājumu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā bērniem ar smagām uzvedības problēmām jeb tiem bērniem, kuri ir izdarījuši Krimināllikuma pārkāpumus. Šobrīd valstī nav terapeitiskas iestādes, kur šiem bērniem tiktu nodrošināta dzīvošana uz vietas un  komplekss, mērķtiecīgs, profesionāls darbs ar šiem pusaudžiem, tāpēc, analizējot līdz šim pieļautās kļūdas un pētot citu valstu pieredzi, darba grupa ir izstrādājusi terapeitiskās skolas koncepciju. Terapeitskā skola nodrošinātu profesionālu terapeitisko pakalpojumu tiem pusaudžiem, kam ir smagas uzvedības problēmas, un tiem, kam ir ļoti augstas mentālās un cita veida vajadzības.

Pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem šā gada pirmajos divos ceturkšņos Rīgas plānošanas reģionā šovasar atgriezušies 85 remigranti, visā periodā kopš gada sākuma – 205 cilvēki. Tātad faktiski puse no tiem, kas atgriezās dzimtenē, to izdarīja vasarā. Visbiežāk atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Skandināvijas valstīm – Zviedrijas, Somijas, Dānijas. Ir arī tādi, kas pārceļas atpakaļ uz Latviju no Lietuvas un Igaunijas. Dažādus atbalsta veidus saņem ne tikai tie, kas vēl tikai plāno atgriezties, bet arī jau atbraukušie remigranti. 

Ir tādi cilvēki, kas ir kā stabila, ļoti nozīmīga pasaules daļa mūsu dzīvēs. Gadiem ritot, viņi iekšēji nenoveco. Par viņiem mēs nemēdzam teikt "vecs" vai "vecišķs", kaut kalendārs nežēlīgi piepluso pa gadam klāt jau tā ne mazajam gadu skaitlim. Ar viņiem joprojām ir interesanti kopā gāzt podus un smieties līdz asarām un ir labi arī kopā paklusēt. Lielvārdiete Laima Jaundāldere 20. augustā svinēja astoņdesmit sesto dzimšanas dienu. Visu dienu pie viņas brauca apsveicēji, un, kad pašā vakarā ierados es un apsēdos pie bagātīgi klātā galda, Laima joprojām smaidīja un smēja savus burvīgos smiekliņus.

Pierīgas novadu izglītības iestādes ierasti ir saskārušās ar problēmu, kā pirmsskolās un sākumskolās sabalansēt audzēkņu skaitu, kas pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis teju divkārt, ar nelielo skolēnu skaitu vidusskolās. Taču šajā mācību gadā arī Pierīgas vidusskolas caurmērā var būt drošas par optimāla audzēkņu skaita nodrošinājumu. Bet “Rīgas Apriņķa Avīze” turpina apkopot informāciju par visstraujāk augošo skolēnu kategoriju – pirmsskolas un sākumskolas bērniem – vairākos Pierīgas novados.

Vardarbība skolās. Vai tas ir kaut kāds mūsdienu fenomens vai vardarbība skolās ir bijusi vienmēr, tikai par to nerunāja? Tomēr ir kaut kādi faktori, notikumi, kas pēdējos gados ir vairāk ietekmējuši sabiedrības, tai skaitā bērnu, psihoemocinālo veselību un pacēluši gaismā daudzas ielaistas problēmas. Iespējams, tas ir Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā, varbūt iekļaujošā izglītība, kas tika ieviesta “uz papīra”, nenodrošinot visus nepieciešamos instrumentus skolām un vecākiem. Arī likumdevēju dienaskārtībā ir šie jautājumi. 18.septembrī Saeimā sadarbībā ar biedrību “Vecāku alianse” un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiek rīkota starptautiska konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, “Rīgas Apriņka Avīze” ir apkopojusi informāciju par vietu skaitu pimsskolās un sākumskolās Pierīgas pašvaldībās. Vai visiem bērniem var nodrošināt vietas pašvaldības izglītības iestādēs un kādi tiek meklēti risinājumi, ja vietu nepietiek? Vienlaikus pašvaldībās arī pauž viedokli par nule kā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā cita starpā arī noteikts optimālais skolēnu skaits klašu grupās.

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 394 900 senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 21 procents no visiem iedzīvotājiem. Pierīgas reģionā situācija ir līdzīga, taču atšķiras senioru īpatsvars dažādos novados: visaugstākais ir Jūrmalā un Saulkrastu novadā, bet zemākais Mārupes novadā.