Menu
 

Lietuvas tiesa aizmuguriski piespriež 10 gadu ieslodzījumu bijušajam PSRS aizsardzības ministram Jazovam

  • Autors:  LETA/BNS

Viļņas apgabaltiesa 1991.gada 13.janvāra lietā trešdien atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu, un aizmuguriski piesprieda Jazovam desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu bet Golovatovam - 12 gadu ieslodzījumu.

Šajā lietā piespriesto ieslodzījumu termiņš ir no četriem līdz 14 gadiem.

Starp lietā apsūdzētajiem bija augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Bijušajam 107.motorizēto strēlnieku divīzijas raķešu un artilērijas bruņojuma dienesta priekšniekam Ivanovam tiesa piesprieda četru gadu ieslodzījumu. Tā kā Ivanovam nav noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums, viņš var palikt brīvībā.

Pēc sprieduma pasludināšanas Ivanovs žurnālistiem teica, ka savu vainu neatzīt. Pēc viņa teiktā, tiesa neesot pierādījusi, ka viņš komandējis četrus tankus, kas viņam tika inkriminēts.

"Man nebija nekādas lomas. Es atbildēju par bruņojumu," apgalvoja Ivanovs, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Lietuvā.

Savukārt Meļam tika piespriests septiņu gadu ieslodzījums, taču, ņemot vērā viņa pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku, viņš varētu iznākt brīvībā jau pēc diviem gadiem.

Viļņas apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesā.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.