Pasniegti apbalvojumi "Ķekavas novada Goda pilsonis"

Ar apbalvojumu Ķekavas novada pašvaldība vēlas pateikties un novērtēt to cilvēku ieguldījumu, kuri ar savu darbu, mūža veikumu, radošumu, pilsonisko aktivitāti un apņēmību, ir palīdzējuši Ķekavas novadam augt, attīstīties un tā vārdam izskanēt gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tāpēc ik gadu Ķekavas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes un nevalstiskās organizācijas iesniegt pretendentu pieteikumus Ķekavas novada augstākā apbalvojuma “Ķekavas novada Goda pilsonis” saņemšanai.  

Ķekavas novada Plakanciema “Džungļos” 1950. gada 31. janvārī ir dzimusi kinorežisore Dzintra Geka-Vaska. Daudzu, jo daudzu dokumentālu filmu autore un pats galvenais Sibīrijas tēmas aprūpētāja Latvijas kinomākslā – “Sibīrijas bērni”, “Sibīrijas dienasgrāmatas”, “Bērnības zeme Sibīrija” un par ķekaviešiem, kuri izgājuši skarbo Sibīrijas ceļu, filmā “Maršruts: Ķekava – Omskas apgabals 1949”.

Dzintrai Gekai-Vaskai bezgala tuva ir Latvija un latvieši. To apliecina viņas filmas par pirmo Latvijas prezidentu Jāni Čaksti – “Čakstes koks”, desmit videofilmas ciklā “Kinogadsimts Latvijā”. Arī par mūsu nacionālo vērtību Dziesmusvētkiem “Gaismas atgriešanās” un “Ģērbies saule sudrabota”,  Latvijas simtgadei veltītais cikls “Gadalaiki”.

Dzintra Geka-Vaska apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Par spīti grūtajai bērnībai Ķekava uz mūžu paliek Dzintras sirdī, jo te dzīvo viņas radi un dvēselē tuvi cilvēki. Dzintra joprojām dzer Ķekavas avota ūdeni, ēd Ķekavā ceptu maizi ar Ķekavas pļavās un mežos bišu savākto medu. Viņa joprojām sirdī ir kopā ar savu bērnības zemi – Ķekavu un pirmo skoliņu – Mežiniekos.

Akmeņiem ne tikai saules mūžu, bet arī māksliniecisko vērtību dāvā akmeņkalis Pēteris Zvaunis – dzimis 1952. gada 4. jūnijā Limbažu rajona Liepupē, bet no 1959. gada Pēteri Zvauni var saukt par pilntiesīgu ķekavieti. Ķekavā rit Pētera Zvauņa dzīves un darba mūžs.

Pētera Zvauņa un viņa komandas kontā ir Brīvības pieminekļa restaurācija, Latvijas leģiona brāļu kapu izbūve Lestenē, Pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis Esplanādē Rīgā, neparastā ekspozīcija “Runājošie akmeņi”, kas pārsteidza pat francūžus. Vides objekti Ķekavas sadraudzības pilsētā Bordesholmā Vācijā un  piemiņas akmens Plakanciemā 1915. gada 29. oktobra latviešu strēlnieku  kaujai pie Plakaniem.

Māris Šops dzimis 1950. gada 13. augustā skaistajā Vidzemes pilsētā – Cēsīs. Kopš 1986. gada Māra Šopa dzīve ir saistīta ar Ķekavu, līdz 1992. gadam esot par kolhoza – agrofirmas “Ķekava” valdes priekšsēdētāju, aktīvi iesaistoties 1991.g ada janvāra barikāžu kustībā, dodot celtniecības materiālus un lauksaimniecības tehniku, pēc 1992. gada iesaistoties  uzņēmējdarbībā – nodibinot uzņēmumu “Dālderi”.

Māris Šops finansiāli atbalstījis Doles-Ķekavas evaņģēliski luteriskās  baznīcas atjaunošanu, sagādājot 2 tonnas krāsainā metāla baznīcas torņa atjaunošanai. Atbalsts sniegts arī kultūrai – bērnu vokālajam ansamblim “Cīrulītis” un jauktajam korim “Mozaīka”.

Māris vairākkārt uzsvēris , ka viņam lielu gandarījumu sagādā iespēja palīdzēt cilvēkiem. Tieši tāpēc viņš iesaistījies Latvijas savienības “Černobiļa” darbā. Darbojoties šajā biedrībā, viņš centās apzināt tos Ķekavas novada iedzīvotājus, kuri piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas darbos. Viņa  vadībā tika izstrādāts nolikums par Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīmes izveidošanu. Ķekavā ar šo goda zīmi apbalvoti 23 cilvēki.