Personība. Juris Zaķis – fiziķis un bijušais Latvijas Universitātes rektors ^{Apriņķis.lv}

Juris mācījās Ogres 1. vidusskolā un vasarās strādāja par elektriķa palīgu Ķeguma hidroelektrostacijā. Darbā viņš pierada pie disciplīnas un kārtības. Arī pie tā, ka darbs nosaka sekmes un panākumus dzīvē. Šīs pārliecības radīšanā noteicošā loma, neapšaubāmi, bija viņa vecākiem. Vienu gadu Juris Zaķis strādāja Teātra biedrības fotodarbnīcā Rīgā par mācekli, skolas zinības apgūstot vakaros. Fotodarbnīcā gūto iemaņu liecinieki ir daudzās 50. gadu pirmajā pusē uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzami skolasbiedri, Ogres skati, fiksēti arheoloģiskie izrakumi Ķentes pilskalnā. 1955.gadā Juris absolvēja Ogres 1. vidusskolu ar sudraba medaļu. Skolas laikā viņš nebija iestājies komjaunatnē. Vienlaikus runas, ka “tādi”, bez komjaunieša biedra kartes, nevar iestāties augstskolā, mudināja mācīties vēl cītīgāk.

Tā paša gada rudenī Juris Zaķis iestājās Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Interese par izvēlēto specialitāti viņam bija ļoti liela. Ne reizi vien pasniedzējiem bija grūti atbildēt uz visiem jaunā studenta “kāpēc”. Viņš bija centīgs students. Atzīmju grāmatiņā krājās tikai teicami vērtējumi. Jau pirmajā studiju gadā Jurim Zaķim piešķīra Staļina (vēlāk Ļeņina) stipendiju, ko viņš saņēma turpmākos piecus studiju gadus. Universitātes laikā Juris aizrāvās ar zinātnisko darbu, vakarus pavadīja universitātes Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijā. 1957. gadā pasniedzējs Valerians Šmēlings noorganizēja Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas staciju, un Juris Zaķis pieteicās par novērotāju.

1960.gada vasarā Juris Zaķis ar izcilību pabeidza universitāti un sāka strādāt par laborantu Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Gadu vēlāk viņš pārgāja uz Pusvadītāju fizikas problēmu laboratoriju, bet 1968. gadā kļuva par tās vadītāju. Līdztekus darbam laboratorijā Juris Zaķis sāka lasīt lekcijas Fizikas un matemātikas fakultātē (1960–1976). Attīstoties mikroelektronikai pasaulē un ar Jura Zaķa organizatora spējām un plašajām zināšanām laboratorija strauji pilnveidojās, un 1975. gadā tajā strādāja jau 250 cilvēku.

Jura Zaķa pirmais zinātniskās darbības posms saistāms ar optisko īpašību pētījumiem sārmu metālu halogenīdos ar dažādiem piemaisījumiem; 1967. gadā viņš aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju. 1969.–1970. gadā Juris Zaķis trīs mēnešus strādāja Kornela, Ilinoisas un Oregonas universitātē ASV, bet 1973.–1974.gadā desmit mēnešus pavadīja Čikāgas Universitātē un Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā. 1975. gadā Juris Zaķis aizstāvēja doktora disertāciju. Recenzentu atsauksmēs teikts: “Šī darba parādīšanās bez šaubām ir ievērojams notikums, jo būtībā pirmo reizi tiek risinātas problēmas kristālisko un stiklveida materiālu saskares punktā. Droši vien daudzi disertācijā iegūtie rezultāti ieies monogrāfijās un mācību grāmatās.” Tika uzsvērta arī disertācijas praktiskā vērtība.

1978.gadā tika izveidots Latvijas Valsts universitātes Cietvielu fizikas institūts, un Juris Zaķis kļuva par pirmo šī institūta direktoru (līdz pat 1984. gadam). 1981. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Valsts universitātes profesoru, 1982. gadā – par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, 1990. gadā – par akadēmiķi. Juris Zaķis apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Keldiša balvu (1986) un Krievijas Zinātņu akadēmijas S. Vavilova medaļu (1988).

1987.gadā Latvijas Universitātē notika pirmās demokrātiskās rektora vēlēšanas ar trim kandidātiem, kurās pārliecinoši uzvarēja Juris Zaķis. Viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes rektoru arī nākamajās vēlēšanās – 1992. un 1996. gadā. Universitātē Juris Zaķis atjaunoja Teoloģijas fakultāti, tika izveidota vienota Ekonomikas fakultāte, dibināti vairāki institūti, laboratorijas, katedras un studiju centri. 2004. gadā Jurim Zaķim piešķirta Latvijas Universitātes Ģerboņa zelta zīme par mūža ieguldījumu universitātes attīstībā un pētījumiem stikla fizikā.

Latvijas Universitātes rektora amatā Juris Zaķis strādāja līdz 2000. gada jūnijam; šajā gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pievienojot savu portretu Latvijas Universitātes četrpadsmit bijušo rektoru portretu galerijai un nododot rektora amata ķēdi Latvijas Universitātes Senātam, viņš atvadījās no rektora goda un pārtrauca trīspadsmit gadus ilgo darbu universitātes vadībā.

“Par mani ilgi un pamatīgi vajadzēs noskaidrot – kā Juris Zaķis varēja derēt par rektoru 1987. gadā, kas vēl bija padomju laiks, un vēl ilgi pēc tam, kad ir pavisam cita Latvija. Es to izskaidroju šādi: padomju okupācijas laikā arī mēs dzīvojām, mēs bijām “dzīvi”, bet dzīvojām tikai citos apstākļos ar citiem paņēmieniem. Būs jāanalizē, kā šis cilvēks varēja izdzīvot gan šajos, gan tajos laikos, un tā būs mana īpatnība, par kuru revolucionāri teiks: viņš ir komformists un pielāgojas. Prātīgāki cilvēki teiks: kādam vajadzēja darīt šo gan padomju laikos, gan pēc neatkarības atgūšanas.”

Juris Zaķis bijis 6. Saeimas deputāts no demokrātiskās partijas “Saimnieks”, 2005. gadā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas. 2006. gadā iestājās Latvijas Pirmajā partijā, gadu vēlāk tika ievēlēts par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāju.

Juris Zaķis devās mūžībā 80 gadu vecumā 2017. gada 18. jūlijā.