Menu
 

Pirmajā Sabiedrības integrācijas fonda padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

  • Autors:  LETA
Foto - sif.gov.lv Foto - sif.gov.lv

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju, ziņu aģentūra LETA uzzināja padomes sēdē. Uz SIF priekšsēdētāja amatu izvirzīja divus pretendentus - kultūras ministru Nauri Puntuli (VL-TB/LNNK) un "Kurzemes NVO atbalsta centrs" valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Pirms balsošanas, uzrunājot jauno padomi, Puntulis sacīja, ka viņa skatījumā SIF nevadīs priekšsēdētājs viens, bet gan visa padome. Tai ir jāizveido stratēģija, jārūpējas par caurspīdīguma nodrošināšanu, jādomā, kā attīstīt e-vidi. Viņš uzsvēra, ka lēmumus pieņems visa padome kopā.

Savukārt Siliņa norādīja, ka ir būtiski panākt vienotu izpratni par vārdu integrācija, ko uztver arvien šaurāk. SIF kā neatkarīgai institūcijai ir svarīgi, lai pilsoniskā sabiedrība varētu veidot attiecības ar valsts pusi. Viņa sacīja, ka mēģinās attīstīt kvalitatīvu iesaisti visos lēmumos. Nevalstiskās organizācijas pārstāvja ievēlēšana būtu simbolisks žests, ka pilsonisko sabiedrību novērtē valsts līmenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), izvirzot Puntuļa kandidatūru SIF priekšsēdētāja amatam, sacīja, ka Kultūras ministrija nosaka vairākas programmas, kuras administrē fonds. Viņaprāt, nepieciešamību pēc jaunas padomes noteica valdības uzticības trūkums padomei. Ievēlot amatā kultūras ministru, attiecības varēs stiprināt, pastāstīja Pūce.

Savukārt biedrības "Veselības un sociālais serviss "Artemīda"" valdes priekšsēdētāja Jolanta Eihentāle, nevalstisko organizāciju vārdā, izvirzīja Siliņas kandidatūru. Eihentāle sacīja, ka Siliņa ar savu piemēru ir parādījusi spēju uzklausīt visu iesaistīto pušu viedokļus.

Balsošanas otrajai kārtai virzīja visvairāk balsu saņēmušo kandidātu - Puntuli, kuru neizdevās ievēlēt amatā.

Par viņa ievēlēšanu aizklātā balsojumā divi padomes locekļi atturējās no balsojuma, seši nobalsoja par, viens padomes loceklis nobalsoja pret.

Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš līdz šim pildīja SIF padomes priekšsēdētāja amata pienākumus, aicināja padomes locekļus turpmākos jautājumus, kas iekļauti dienas kārtībā neizskatīt, ja nav ievēlēts jaunais priekšsēdētājs. Jaunā padome priekšlikumu noraidīja, lai neaizkavētu SIF sekretariāta direktora amata konkursa izsludināšanu.

Jau ziņots, ka uz pirmo sēdi sanākusi jaunā Sabiedrības integrācijas fonda padome.

SIF padomes interneta vietnē norādīts, ka 23.jūlijā stājās spēkā SIF likuma grozījumi, kuru mērķis ir uzlabot fonda darbību un pārraudzību. Likuma grozījumos īpaša uzmanība pievērsta SIF padomes sastāvam. Par galveno uzdevumu izvirzīta padomes sastāva maiņa, kas veicinās fonda darbību, padarot to efektīvāku un caurspīdīgāku.

Padomes sēdes uzdevumi ir fundamentāli nozīmīgi, jo tie noteiks SIF tālāko darbību, norādīts SIF interneta vietnē.

Sēdē paredzēts izskatīt jautājumus par SIF padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu, par fonda sekretariāta direktora amata konkursu un par SIF budžeta pieprasījumu 2020.gadam.

Kā ziņots, iepriekš vairākas SIF padomē pārstāvētās nevalstiskās organizācijas (NVO) izteica pretenzijas par Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) kandidatūru uz SIF fonda vadītāja amatu. Turklāt NVO esot arī savi potenciālie kandidāti šim amatam.

Parādnieks iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pretendēs uz padomes vadītāja amatu un fonda darbu iecerējis padarīt efektīvāku un caurspīdīgāku. Tomēr pēc izskanējušās kritikas vēlāk atzina, ka sevi nevirzīs SIF padomes vadītāja amatam, tomēr uzsvēra, ka lēmumu par fonda padomes vadītāju pieņems SIF padome.

Tāpat NVO lūdza premjeram skaidrot, kādēļ par viņa pārstāvi padomē izvēlēts tieši Parādnieks. 12.augustā pēc valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdes Kariņš skaidroja, ka viņš Parādnieku virzījis darbam SIF padomē kā premjera pārstāvi, jo to paredz nesen spēkā stājušās izmaiņas SIF likumā.

Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka viņam nekad nav bijis uzstādījums, ka Parādniekam būtu jākļūst par SIF padomes vadītāju.

Savukārt 14.augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjers norādīja, ka nebūtu loģiski, ja premjera pārstāvis vadītu SIF padomi.

"Kā saprotu, Parādnieks pats ir teicis, ka nepretendē uz SIF padomes priekšsēdētāja amatu," teica Kariņš. Viņš arī sprieda, ka savā ziņā viņa pretendēšana uz to nebūtu loģiska, jo fonds ir premjera pārraudzībā. "Ja mans pārstāvis vadītu SIF, tas nozīmētu, ka es pats pārraugu savu darbību. Tas ir neloģiski," uzsvēra Kariņš.

Tāpat Ministru prezidents teica, ka visiem SIF padomes locekļiem jāizvēlas vadītājs no sava vidus.

SIF likuma grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 23.jūlijā, noteikts, ka padomes sastāvā vairs nav plānošanas reģionu pārstāvju, un tas nozīmē, ka padome palikusi arī bez priekšsēdētāja, jo iepriekš šo amatu ieņēma Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tāpat grozījumi noteica, ka padomē premjera vietā strādās viņa pārstāvis, nevis pats Ministru prezidents.

Padomes sastāvā ir pieci ministri, premjera pārstāvis un pieci nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lēmumi tiek pieņemti ar vismaz septiņām balsīm no 11.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.