Pētījums: Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir grūtības viedtālruņos atšķirt legāla satura piedāvājumus no nelegāla
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir grūtības viedtālruņos atšķirt legāla satura piedāvājumus no nelegāla, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā.
KM pētījumā vēlējās noskaidrot, kādi ir Latvijas viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumi.
Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 66,5% Latvijas iedzīvotāju lieto viedtālruni, kurā ir pieejams internets. Visvairāk pētījuma respondentu lieto viedtālruni, lai internetā klausītos mūziku - 62,1%, spēlētu spēles - 40,2%, skatītos filmas - 33,5%, TV pārraides - 32,5%, vērotu sporta sacensības - 25,1% un pavisam neliela daļa jeb 15,9%, lai lasītu e-grāmatas.
Visvairāk aptaujāto nelegāla interneta saturu lieto, lai klausītos mūziku - 40%, lai skatītos filmas - 32,7% un spēlētu spēles - 32,2%, nedaudz mazāk, lai skatītos TV pārraides - 25,5%, vērotu sporta sacensības - 24,5% un neliela aptaujāto daļa, lai lasītu e-grāmatas - 13,6%.
KM skaidroja, ka viedtālruņu lietotāju vērtējumā legāla satura lietošanu visvairāk sekmē satura kvalitāte -79% un bailes inficēt ierīci ar vīrusiem - 77%. Būtiska loma ir arī bailēm no soda par nelegāla satura izmantošanu - 62,5% aptaujāto, kā arī apziņa, ka nelegāla satura lietošana nav ētiska un tiesību īpašnieki nesaņem atlīdzību par savu darbu, ko atzinuši 62,3% aptaujāto.
Savukārt 80,3% aptaujāto pauduši, ka nelegāla satura lietošanu viedtālrunī veicina legālā satura augstā cena, nelegālā satura vieglā pieejamība, plašās izvēles iespējas, ko nodrošina nelegālā satura piedāvātāji, zemais risks tikt pieķertam un sodītam par nelegāla satura lietošanu un grūtības atšķirt legālu saturu no nelegāla.
Analizējot pētījuma rezultātus, ministrija secināja, ka Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir grūtības atšķirt legāla satura piedāvājumus no nelegāla, tāpēc KM turpinās attīstīt, papildināt un popularizēt ministrijas uzturēto portālu "www.nemdrosi.lv", kurā atrodama informācija par Latvijā pieejamām legālām platformām.
KM arī secina, ka legāla satura kopēšana viedtālrunī ir niecīga. "Līdz ar to KM neredz nepieciešamību papildināt sarakstu, par kuriem maksājama atlīdzība autortiesību un blakustiesību īpašniekiem, iekļaujot tajā viedtālruņus," norādīja KM Autortiesību nodaļas vadītāja Linda Zommere.
Pētījuma autors ir Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kurš to veicis sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Pētījuma ietvaros savās dzīvesvietās intervēti 1117 visu Latvijas reģionu pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.