Kalviņš: Nepieciešama valsts atbalsta platforma jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Lai valsts varētu sekmīgi iziet no Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes, lielāki līdzekļi jāiegulda izglītībā un zinātnē, kā arī jārada valsts atbalsta platforma jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei, pirmdien konferences "Paliec mājās - paliec cilvēks" diskusijā par ekonomikas izaicinājumiem sacīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta akadēmiķis Ivars Kalviņš.
"Visticamāk, ka būs arī citi vīrusi un citas pandēmijas, tāpēc ekonomika ir jāpārorientē uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kuriem nav nepieciešamas garas piegāžu ķēdes un ietilpīgi cilvēkresursi. Tāpēc ir jārada zināšanas un jāpārvērš tās produktos," sacīja Kalviņš.
Akadēmiķis uzsvēra, ka īpaši labas perspektīvas Latvijai varētu būt biofarmācijā un medicīnā, kur jau ir laba tehniskā bāze, iestrādes un labi sagatavots inženiertehniskais un zinātniskais personāls.
Vienlaikus Kalviņš uzsvēra, ka ar patlaban valsts atvēlētajiem pieciem miljonie eiro Covid-19 pētniecībai neko nevar izdarīt pat īstermiņā, nerunājot nemaz par ilgāku termiņu.
Kalviņš norādīja, ka inovācijas pārvērš zināšanas naudā, taču pēc inovāciju apmēra Latvija ir 23. vietā Eiropas Savienībā, kas ir ļoti zems rādītājs.
Tāpat Kalviņš atgādināja, ka pēdējos gados zinātnei Latvija atvēl 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir četras reizes zemāks rādītājs nekā Eiropā visēji, kur zinātnei atvēl apmēram 2% no IKP.
"Jāveic ieguldījumi tajās zinātnes nozarēs, kurās Latvijā jau ir izcilības resursi un tās ir biofarmācija un medicīna. Nevaram cerēt, ka no globālajām ķēdēm izdosies nopirkt nepieciešamos medikamentus un vakcīnas, ja paši neieguldīsim zāļu izstrādē un to ražošanā," uzsvēra Kalviņš.
Vienlaikus akadēmiķis pauda, ka situācija izglītībā un zinātnē ir satraucoša - pēdējo 14 gadu laikā studentu skaits ir samazinājies par 43%, bet piecu gadu laikā doktorantu skaits samazinājies no 351 līdz 115.
Tāpat Kalviņš sacīja, ka valsts struktūras savlaicīgi neieklausījās zinātnieku un ekspertu brīdinājumos par pandēmijas draudiem, tāpēc līdzekļi pandēmijas apkarošanai tika iedalīti novēloti, bet pandēmijas ierobežošanai nepieciešamās darbības netika savlaicīgi plānotas un īstenotas.
"Izrādījās, ka valstī nav nepieciešamo individuālās aizsardzības līdzekļu uzkrājumu, akūti trūka testēšanas reaģentu un jaudas, medicīnas aprīkojums nebija pietiekamā apjomā," sacīja Kalviņš.
Akadēmiķis uzsvēra, ka ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu vietējo ekonomiku un zinātni.
"Latvijas zinātnieki jau iepriekš ir radījuši pretvīrusu zāles un var to izdarīt atkal. Jau tagad šajā virzienā tiek veikti pētījumi. Tāpēc ir jārada valsts atbalsta platforma jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei ar pietiekamu finansējuma apjomu," sacīja Kalviņš.