Aptauja: Latvijā cilvēki apmierināti ar ES paveikto krīzes pārvarēšanai

Vairāk nekā puse (56 %) uzskata, ka šim nolūkam ES nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi un ka tie būtu galvenokārt jānovirza mērķim mazināt pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz veselības nozari ekonomikas atveseļošanu.

Latvijā iedzīvotāju atbalsts plašākām ES pilnvarām (62%) un lielākam finansējumam (41%) ir zemāks nekā vidēji ES, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš

Vairāk nekā puse (53 %) ES respondentu ir neapmierināti ar pandēmijas laikā ES dalībvalstu savstarpēji izrādīto solidaritāti, lai gan, salīdzinot ar aprīli, tagad vairāk cilvēku pauduši pozitīvāku viedokli (+ 5 procentpunkti). Jāatzīmē, ka Latvijā iedzīvotāju apmierinātība ar dalībvalstu solidaritāti (56%) ir viena no augstākajām ES – vēl apmierinātāki ir tikai Īrijas (64%) un Igaunijas (63%) iedzīvotāji.

Trīs no četriem Eiropas iedzīvotājiem (76 %) ir dzirdējuši par pasākumiem, ko ES ierosinājusi, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas ietekmi. Konkrētus pasākumus var nosaukt 36 % respondentu (kas ir par 3 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar pirmo šāda veida aptauju aprīlī; tajā gan netika aptaujāti Latvijas un vēl vairāku valstu iedzīvotāji).

No visiem respondentiem, kas ir dzirdējuši par ES pasākumiem pret Covid‑19, ar tiem apmierināti ir 49 %. Acīmredzams pieaugums par gandrīz 7 procentpunktiem (salīdzinot ar 42 % aprīlī) liecina par pieaugošu sabiedrības atbalstu ierosinātajiem pasākumiem, no kuriem daudzi vēl ir jāīsteno.

Latvijā par ES ierosinātajiem pasākumiem dzirdējuši vairāk aptaujāto nekā vidēji ES – 81%, turklāt 66% ar tiem ir apmierināti. Vēl atzinīgāk ES paveikto vērtē tikai Īrijā (74%), Igaunijā (73%) un Portugālē (67%).

Aptuveni divas trešdaļas respondentu jeb 68 % piekrīt, ka ES vajadzētu būt lielākām pilnvarām, lai risinātu tādas krīzes kā koronavīrusa pandēmija, turklāt tam piekrīt absolūtais respondentu vairākums 26 dalībvalstīs. Vislielāko atbalstu ES pilnvaru paplašināšanai pauduši respondenti Portugālē un Luksemburgā (abās 87 %), Kiprā (85 %), Maltā (84 %), Igaunijā (81 %), Īrijā (79 %), Itālijā un Grieķijā (abās 78 %), kā arī Rumānijā (77%) un Spānijā (75 %).

Arī Latvijā plašākas ES pilnvaras atbalsta vairums aptaujāto, lai arī šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji ES – 62% aptaujāto.

To, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk lemt par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, skaidri rāda Eiropas iedzīvotāju satraucošais personīgais finansiālais stāvoklis kopš pandēmijas sākuma. Jau kopš aprīļa gandrīz bez izmaiņām 57 % respondentu norāda, ka ir saskārušies ar finansiālām grūtībām. Visbiežāk par iemeslu tiek minēta ienākumu avota zaudēšana (28 %), ko kā galveno problēmu minējuši respondenti 21 dalībvalstī, no kurām visvairāk — Ungārijā un Spānijā (abās 43%).

Latvijā vienlīdz bieži (28%) minētas trīs problēmas – ienākumu zaudēšana, bezdarbs vai darba slodzes samazinājums, kā arī neplānoti strauja uzkrājumu iztērēšana.

Ievērojami mainījušās arī respondentu izjūtas krīzes laikā: sava pašreizējā emocionālā noskaņojuma aprakstīšanai iedzīvotāji no 15 ES dalībvalstīm izvēlējušies cerību (kopumā 41 %, Latvijā - 37%). Šis raksturojums daudz neatpaliek no visbiežāk minētās nedrošības sajūtas, ko minējuši 45 % respondentu (salīdzinājumā ar 50 % aprīlī). Kopumā ES negatīvais noskaņojums mazinās, piemēram, ir mazinājušās bailes (17 %, -5), neapmierinātība (23 %, -4) un bezpalīdzība (21 %, -8), savukārt paļāvība vidēji pieaugusi par 3 procentpunktiem (līdz 24 %), taču arī bezpalīdzība pieaugusi par 2 procentpunktiem (līdz 16 %).