Aptauja: 36% autovadītāju vadījuši automašīnu pēc alkohola lietošanas

Kopējā statistika liecina, ka situācija uzlabojas: Latvijā visos parametros – bojā gājušie, cietušie un negadījumi kopumā – ir ievērojams samazinājums. "Bojā gājušo skaits salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājies par 12,3%," norāda Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.

"Diemžēl konkrēti situācija ar braukšanu dzērumā nemainās gadu no gada – vidēji 3500 autovadītāju brauc reibumā gada griezumā, un tie, protams, ir tikai pieķertie, turklāt neskaitot motociklu un velosipēdu vadītājus", atzīst A. Locs. Viņš arī norāda, ka satraucošākais ir tas, ka absolūts vairākums šādu "pieķerto" autovadītāju ir smagā reibumā, proti, alkohola koncentrācija organismā pārsniedza 1,5 promiles.

"Attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un savstarpējā cieņa vienam pret otru mums tomēr vēl joprojām ir diezgan zemā līmenī," atzīst "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks. "Labā ziņa ir tā, ka atbildīgie šoferi lēnām parādās, taču, iespējams, ka ir jānomainās paaudzei, jo tomēr diezgan spēcīgi cilvēkos ir tā "vecā skola", ja varam to tā saukt."

Viņš arī norādīja uz divām tehniskām auto vadīšanas kļūdām, kas novērojamas lielākajai daļai autovadītāju. Pirmkārt, neprasme nepieciešamības gadījumā ekstremāli bremzēt, kas daudzās situācijās var izglābt vai samazināt sadursmes apjomu, jo sadursmes brīdī ātrums ir mazāks. Otrkārt, vēlme griezt stūri līdz galam, lai gan realitātē jo mazāk stūre ir pagriezta, jo vieglāk automašīnu ir nokontrolēt: "Ja, nedaudz pagriežot stūri, automašīna neklausa, tātad braucam pārāk ātri, stūres griešana tālāk to neatrisina."