Menu
 

Satversmes tiesa atvērusi Pandoras lādi Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Satversmes tiesa pieņēmusi tādu spriedumu, kas izraisīs šobrīd grūti paredzamas sekas nākotnē. Dzimumam ģimenes uzbūvē vairs nav nozīmes. Saeimai šis secinājums ir saistošs. Foto - Satversmes tiesa Satversmes tiesa pieņēmusi tādu spriedumu, kas izraisīs šobrīd grūti paredzamas sekas nākotnē. Dzimumam ģimenes uzbūvē vairs nav nozīmes. Saeimai šis secinājums ir saistošs. Foto - Satversmes tiesa

Šonedēļ kļuva zināms, ka, pieņemot sabiedrībā plašu rezonansi radījušo 12. novembra spriedumu lietā “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, ar kuru tika atzīts, ka bērna mātes homoseksuālajai partnerei pienākas tēva pēcdzemdību atvaļinājums, Satversmes tiesas (ST) tiesneši nav bijuši vienprātīgi. Savas atsevišķās domas ir pauduši divi no sešiem ST tiesnešiem.

ST tiesnesis Aldis Laviņš, paužot savas atsevišķās domas, uzsver: “Piekrītu spriedumā atzītajam, ka likumdevējam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izriet pozitīvs pienākums nodrošināt ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Tomēr nevaru piekrist tam, ka šā iemesla dēļ apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.”

Savukārt tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova ir paudusi savas atsevišķās domas, atzīstot: “Piekrītu spriedumā atzītajam, ka likumdevējam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma kopsakarā ar cilvēka cieņas principu izriet pozitīvs pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes, arī viendzimuma partneru ģimenes, juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību, bet likumdevējs šo pienākumu nav izpildījis. Tomēr nevaru piekrist tam, ka šā iemesla dēļ apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.”

Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Un šis pats teikums kādā grūti aptveramā juridiskā zemtekstā pateicis arī to, ka tēva dzimumam nav nozīmes. Tas izriet no Satversmes tiesas sprieduma lietā par paternitātes atvaļinājuma piešķiršanu bērna mātes partnerei. Citai sievietei.

Saeimai ir dots termiņš normatīvo aktu grozīšanai – 2022. gada 1. jūnijs. Šajā dienā spēku zaudēs Satversmes tiesas izvērtētā norma. Apstrīdētā norma – Darba likuma 155. panta pirmā daļa: “Bērna tēvam ir tiesības uz desmit kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”

Ko Satversmē dara vīrietis un sieviete

Jāatgādina, Satversmes 110. pants tika grozīts 2005. gadā ar mērķi nostiprināt ģimenes jēdzienu Satversmē. Nepieļaut jaunas interpretācijas it kā pašsaprotamajam ģimenes jēdzienam, kas jau toreiz parādījās pie politiskā apvāršņa. Jo runa jau nav tikai par diviem homoseksuāliem vīriešiem vai sievietēm, kas vēlas baudīt viens otra tuvību, un dažādām tiesiskajām attiecībām viņu starpā – īpašumu, mantošanu, tiesībām pieņemt lēmumu ar veselību saistītos jautājumos.

Runa ir arī par bērniem un viņu interesēm. Vai viņu interesēs ir dzīvot kopā ar divām sievietēm vai diviem vīriešiem mīlniekiem. Kaut gan formāli Satversmes tiesa vērtējusi tikai vienu šauru Darba likuma normu, tās pieņemtais spriedums izraisīs ļoti nopietnas juridiskas konsekvences, jo tagad likumdevējam uzlikts par pienākumu ņemt vērā viendzimuma pāru attiecību specifiku.

Vēlāk, skaidrojot pieņemto spriedumu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova norādīja, kas ir jāņem vērā likumdevējam: “Mēs skaidri esam pateikuši, ka laulības institūts šajā spriedumā nav skarts. Laulība ir noteikta skaidri Satversmē. Te ir runa par ģimenes tiesisko attiecību liberalizāciju.” Tomēr nevar ignorēt faktu, ka Saeimai neizbēgami atkal nāksies skatīt sabiedrības iniciatīvu par viendzimuma pāru attiecību legalizāciju, un tad šim karojošajam mazākumam būs jauns arguments – Satversmes tiesas lēmums, kas liek būtiski paplašināt ģimenes jēdzienu. Tā ir Pandoras lāde.

Dzimumbudēļi par valsts naudu

Viendzimuma partnerattiecību jautājums skar samērā ierobežotu sabiedrības daļu, kas pārstāv LGBT ideoloģiju. Taču tieši pēdējā laikā uz sabiedrības heteroseksuālo vairākumu tiek izdarīts milzīgs spiediens, un runa nav tikai par šo tiesas spriedumu. Turpinās cīņas par Stambulas konvenciju, un tādēļ medijos no rīta līdz vakaram tiek stāstīts par vardarbību ģimenē, kaut gan patiesais konvencijas mērķis ir ieviest vairāku dzimšu konceptu un piešķirt īpašu aizsardzību LGBT kopienai.

Daudziem, iespējams, nemaz nav zināms, ka LGBT ideoloģijas popularizēšana jau pašlaik notiek par valsts naudu. Kā piemēru var minēt valsts finansējumu nesen īstenotam projektam “Baltijas Drag King tiešsaistes festivāls 2020”. Tas ir pārģērbšanās festivāls homoseksuālām sievietēm – tādi kā seksa budēļi. Taču stratēģiskais mērķis šim pasākumam nav ballītes sarīkošana par valsts naudu. Organizatoru mērķos ir palielināt LGBT + kopienas redzamību. Pārvērtēt tradicionālo maskulinitāti, “cīnīties ar aizspriedumiem un diskriminējošiem Latvijas likumiem”. Un tostarp arī panākt partnerattiecību likuma pieņemšanu. Kāpēc šādu pasākumu ar visu nodokļu maksātāju naudu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds? Kā paskaidro fonda padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits – jo šis ir īpašs nišas produkts:

“VKKF atbalsta plašu kultūras iniciatīvu spektru – no valstiski nozīmīgiem profesionālās kultūras pasākumiem līdz mazu reģionālo kopienu un subkultūru kultūras izpausmēm. Atbalstīto projektu skaitā ietilpst gan uz plašu sabiedrību orientēti, gan eksperimentāli un dažādu nišu kultūras produkti, piemēram, komiksi, mazu teātra trupu izrādes, specifiskām tēmām veltīti izdevumi un daudzi citi. “Baltijas Drag King tiešsaistes festivāls”, kuram piešķirtais VKKF atbalsts izraisījis ažiotāžu, ir viens no tieši šādiem nišas produktiem, kas, tāpat kā citi nišu kultūras produkti, ir svarīgi kādai konkrētai sabiedrības daļai vai subkultūrai.”

Taču, vai šī niša jāatbalsta, ja tās stratēģiskais mērķis ir nevis viens tāds seksa dīvaiņu burziņš, bet gan ģimenes jēdziena un tā satura demontāža?

Pamatā cinisks aprēķins

Pirmais, kurš publiski sāka virzīt ideju par viendzimuma attiecību juridisku legalizāciju, bija kādreizējais ministrs Juris Pūce. Tas pats, kurš bija spiests atkāpties, jo tika pieķerts savtīgos melos. Un arī partnerattiecību reģistrēšanas idejas pamatā bija gaužām savtīgi nolūki – priekšvēlēšanu piedāvājums. To nesenā intervijā atgādināja sociologs Aigars Freimanis. “Attīstībai/Par!” aprēķins bija ciniski racionāls. Ja pieņem, ka Latvijas sabiedrībā ir kādi 8 līdz 10 procenti homoseksuālu cilvēku, tā ir viena bāze elektorātam, vēl papildus klāt pierēķināmi viņu atbalstītāji, un tad jau kādus 15 līdz 20% ar šādu piedāvājumu varētu savākt. Tāds bija Pūces plāns. Bet tagad cīņu par kopdzīves likumu pārņēmuši “Progresīvie”, kas gan pagaidām nav pārstāvēti Saeimā.

Jau vairākārt LGBT aktīvisti centušies ietekmēt parlamentu ar sabiedrības iniciatīvu portāla “Mana balss” starpniecību. Iniciatīva ar nosaukumu “Viendzimuma partneru reģistrēšana” noraidīta oktobra beigās. Kā papildu arguments konservatīvajam viedoklim kalpoja arī iesniedzēja personība. Tas bija cilvēks, kas savulaik pēc Liepājā notikuša grupveida izvarošanas gadījuma nodarbojies ar upuru mobingu internetā. Izvarotāji bija viņu drauģeļi. LGBT organizācijas gan dusmojās – sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas nedrīkstot saistīt ar to iesniedzēju personībām, tomēr ideja nepārprotami tika diskreditēta.

Uzreiz pēc šā noraidījuma tika iesniegta jauna iniciatīva – “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, un šajā kustība “Dzīvesbiedri” formulē ievērojami plašāku prasību loku Saeimai. Ieviest Latvijas tiesību aktos jaunus jēdzienus – dzīvesbiedri un dzīvesbiedru savienība. Nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt attiecības atvieglotā kārtībā attālināti pie notāra. Paredzēt tiesības tikt atzītiem par ģimeni, nodrošināt viņiem tādu pašu aizsardzību kā laulātiem pāriem, nodokļu atvieglojumus, sociālās garantijas un, kas īpaši būtiski, aizgādības tiesības pār bērniem.

Varbūt jāizvērtē Satversmes tiesa?

LGBT kopienas lobētās prasības principā atbilst Satversmes tiesas pārspriedumiem par ģimeni apstrīdētā Darba likuma sakarā:

“Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Pat nepastāvot bioloģiskai saiknei vai juridiski atzītām bērna un vecāka attiecībām, starp bērnu un personu, kas šo bērnu aprūpējusi, atkarībā no tā, vai viņi dzīvo kopā, viņu attiecību ilguma un kvalitātes, kā arī pieaugušā lomas attiecībās ar bērnu, var pastāvēt faktiskas ģimenes attiecības. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā.” Tātad jaunajā paradigmā parlamentam un sabiedrības vairākumam tiek uzspiesta ideja, ka ģimene var būt jebkas un dzimumam nav nozīmes. Savukārt bērna intereses vispār paliek otrā plānā, jo bērns taču ir mazs, bērns neko nesaprot. Un kā gan viņš var novērtēt, vai dzīvot pie mammas un tēta ir labāk nekā pie personas nr. 1 un personas nr. 2. Tiklab diviem džekiem, kas bērnu adoptējuši. Un kāpēc gan ne pie trim?

Satversmes tiesas atvēlētajā termiņā parlamentam ar šiem jautājumiem nāksies tikt skaidrībā. Un arī par to, vai Satversmes tiesa nav pārsniegusi savas pilnvaras un iejaukusies likumdevēja darbā, pārformulējot ģimenes jēdzienu. Pasludinot, ka ģimenes institūcija balstās uz “ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa”. Tad jau arī trīs studentus, kas kopīgi īrē dzīvokli, var dēvēt par ģimeni. Jo kā gan citādi sadzīvot vienā virtuvē – bez cieņas un sapratnes.

Heteroseksuālais vairākums klusē

Vai bērna, sabiedrības un valsts interesēs kopumā ir ģimenes jēdziena pārskatīšana pēc agresīva mazākuma – LGBT – pieprasījuma? Noteikti ne. Taču vairākums šobrīd politkorekti klusē. Un ne jau tikai tāpēc, ka nemāk vai negrib par šo tematu runāt. Tā pati sabiedrības iniciatīvu platforma “Mana balss” nesen atteicās publicēt petīciju “Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē”, kas rosināja aizsargāt bērna tiesības uz māti – sievieti un tēvu – vīrieti. Tas vienkārši nav taisnīgi. Jo vienai pusei šajā konfliktā ir ļauts mobilizēties, izteikties un izmantot demokrātijas rīkus, bet otrai – ne.

Turklāt zīmīgi, ka šis atteikums tika pamatots ar Satversmes tiesas spriedumu. Lūk, ko vēsta platformas “Mana balss” administrācija:

“Iesūtītā iniciatīva ir jāskata kontekstā ar neseno Satversmes tiesas lēmumu, kas atzīst viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu. Praktiski tas nozīmē, ka valstij ir pienākums aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes, tāpēc ir paredzami grozījumi virknē likumu.”

Šis ir kārtējais precedents, kurā konservatīvajam vairākumam ir jāklusē, kamēr liberālais mazākums diktē jaunos noteikumus. Un tradicionālajām vērtībām tur nav vietas. Kā sarunā atzīst sociologs Aigars Freimanis:

“Šobrīd būt baltam heteroseksuālam ar ģimeni – tas ir nepolitkorekti. Un es pateikšu, kas tur ir nepateiktā frāze – eu, jūsu tāpat ir par daudz! Nu bišku pasēdiet, tagad mēs te parunāsim. Jūsu ir par daudz. Kad jūs tur pagrabā ar uguni nevarēs atrast, kā pirmkristiešus, nu tad varbūt mēs jūs, veči, izlaidīsim ārā, bet tagad ne. Pagaidām jūsu ir par daudz. Labāk klusējiet, jo mūs apmierina tā jūsu klusējošā vairākuma pozīcija.” Un vairākums pašlaik arī toleranti klusē, jo vismaz pagaidām vēl ir vairākums.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.