Menu
 

CSP: Latvijā 30 gadu laikā senioru īpatsvars palielinājies gandrīz divas reizes

  • Autors:  Apriņķis.lv
65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju skaits tūkstošos un to īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā 1991.-2021.gada sākumā. Grafika – CSP 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju skaits tūkstošos un to īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā 1991.-2021.gada sākumā. Grafika – CSP

2021.gada sākumā Latvijā dzīvoja 393,7 tūkstoši senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir katrs piektais jeb 20,8 % no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pirms 30 gadiem –1991.gadā – senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8 % (314,5 tūkstoši).

Salīdzinot reģionus, augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē, Vidzemē (attiecīgi – 22,7 %, 21,7 %, 21,6 %), kamēr Pierīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks (attiecīgi – 18,1 % un 20,1 %).

Senioru īpatsvara pieaugumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā paredzamā mūža ilguma pieaugums, dzimstības kritums, kā arī migrācija. 1991. gadā personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, vidēji paredzamais mūža ilgums bija 14,9 gadi, bet 30 gadu laikā tas pakāpeniski pieaudzis un 2019. gadā sasniedza 17,2 gadus. Taču, 2020. gadā pieaugot mirstībai Covid-19 pandēmijas ietekmē, rādītājs samazinājies līdz 16,7 gadiem, norāda CSP.

Visvairāk Covid-19 ietekmējis seniorus – no visiem inficētajiem 37,7 tūkstoši jeb ceturtā daļa (25%) ir seniori vecumā virs 60 gadiem. Šajā vecuma grupā reģistrēti 2350 mirušie jeb 88,8 % no visiem mirušajiem ar apstiprinātu Covid-191.

Šāgada sākumā Latvijā 46,2 % iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8 % – sievietes. Starp senioriem šis dalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3 %), bet divas trešdaļas – sievietes (66,7 %). No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū, kuras cēlonis ir būtiskas paredzamā mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem. CSP informācija liecina, ka vīriešiem 65 gadu vecumā pērn vidēji bija paredzami 13,8 mūža gadi, bet sievietēm 18,6 gadi.

Lai arī senioriem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir sliktāks veselības pašnovērtējums un 2020. gadā 32,5 % iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu (52,7 % kā vidēju un tikai 14,8 % kā labu vai ļoti labu), pēdējos gados senioru veselības pašnovērtējums uzlabojas. Salīdzinājumam 2010. gadā savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu vērtēja 44,9 %, kā vidēju – 44,3 %, bet kā labu vai ļoti labu – 10,9 % senioru.

Pēc CSP datiem, 2020.gadā trīs ceturtdaļas (74,1 %) senioru vecumā no 65 gadiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes. Pretēji veselības stāvokļa pašnovērtējumam šis rādītājs senioru vidū pēdējos gados nedaudz pasliktinās – 10 gadu laikā pieaugums par 6,8 procentpunktiem (2010. gadā 67,3 %).

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.