Gaidis Bērziņš: Sabiedrībai ir tiesības zināt ne tikai par tiesas spriesto, bet arī par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem

Viņš piebilda, ka tieši tādēļ Saeimā tika pieņemti grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, nosakot, ka disciplināri sodītu tiesnešu vārdi turpmāk tiks publiskoti.

Bērziņš arī pauda pateicību visiem bijušajiem un esošajiem tiesu priekšsēdētājiem, kā arī ikvienam tiesnesim, kurš iesaistījies Tieslietu ministrijas organizētajās diskusijās par tiesu reformas ieviešanu. Īpaši pateicību Bērziņš veltīja Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam Andrim Strautam, kura tiesa bija pirmā, kuru skāra tiesu teritoriālā reforma.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī atgādināja, ka daudzos ar tiesvedību saistītos rādītājos Latvija, līdzīgi kā daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, uzrāda stabilus efektivitātes rādītājus, bez lielām ikgadējām svārstībām. Bērziņš norādīja, ka kopējais lietu izskatīšanas ilgums visās tiesu instancēs kopā Latvijā ir labā vidējā Eiropas līmenī.

Kā piemērus Bērziņš minēja to, ka neizskatīto administratīvo lietu uzkrājums Latvijas tiesās ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, bet neizskatīto civillietu skaita ziņā Latvija ierindojas 11. vietā.

Ieskicējot nākotni, Bērziņš norādīja, ka nepieciešama Tieslietu padomes darba spēju paplašināšana, kā arī adekvāts finansējums tiesu sistēmai, kā rezultātā būtu iespējama tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielināšana. Tāpat viņš uzsvēra, ka jāturpina tiesu sistēmā nodarbināto apmācības.

Jau vēstīts, ka piektdien notiek Latvijas tiesu simtgadei veltītā Latvijas tiesnešu konference, kurā ar pamatziņojumiem uzstājas ST tiesnese Sanita Osipova un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, ko ne retāk kā reizi gadā sasauc Tieslietu padome. Konferences darbā piedalās rajonu un pilsētu tiesu, to zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši. Kā viesi uz konferenci aicināti Tieslietu padomes locekļi, ST tiesneši un Goda tiesneši.