Pētījums: igauņi un latvieši brīvdienās pavada vairāk laika nekā lietuvieši
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Tūroperatora “Novaturas” pētījums par Baltijas valstu iedzīvotāju atpūtas ieradumiem 2021. gadā atklāj virkni atšķirīrgu iezīmju un paradumu, tomēr vienojošs fakts visās valstīs ir uzkrāto atvaļinājuma dienu daudzums, kas signalizē par pārstrādāšanos un psihoemocionālas izdegšanas iespējām.
Atpūtas veids
Populārākais atpūtas veids visu Baltijas iedzīvotāju vidū ir aktīvās un pasīvās atpūtas apvienojums. Tāda veida atpūtai priekšroku dod 47% aptaujāto latviešu, 37% lietuviešu un 48% igauņu. Pētījums arī atspoguļoja pandēmijas ietekmi uz atpūtas ieradumiem, proti, 37% latviešu, 40% igauņu un 38% lietuviešu pērn atturējās no ceļojumiem uz ārzemēm, kas var ietekmēt iedzīvotāju fizisko un emocionālo nogurumu.
Interesanti, ka igauņi un latvieši brīvdienās pavadīja vairāk laika nekā lietuvieši. To var ietekmēt kultūras atšķirības un darba organizācijas paradumi. Lielākā daļa Latvijas un Igaunijas aptaujāto atvaļinājumā atradās vairāk nekā 20 dienas gadā, savukārt lietuvieši atvaļinājumā atradās 10-19 dienas (31%) vai vairāk nekā 20 dienas (30%).
Kvalitatīvas atpūtas traucēkļi
Lielākā daļa aptaujas respondentu nesaskaras ar lielām grūtībām izmantot atvaļinājumu (38% latviešu, 32% lietuviešu un 36% igauņu), un šādi rezultāti ir iepriecinoši. Tomēr gandrīz trešdaļa gan Latvijas, gan Lietuvas aptaujas dalībnieku arī norādīja, ka darbavietā viņi ir neaizstājami, un tikpat daudz igauņu norādīja, ka pirms došanās atvaļinājumā nepieciešams iepriekš saskaņot darba grafiku ar kolēģiem.
Pētījumā noskaidrots, ka lielākajai daļai aptaujāto (56% latviešu, 55% igauņu un 46% lietuviešu) nācies strādāt brīvdienās.
Tendence nesaglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru ir raksturīga visām trim kaimiņvalstīm. Pat aptuveni pusei no visiem latviešiem, igauņiem un lietuviešiem ir grūti saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Ar nedēļas nogali vien nepietiek
Saskaņā ar pētījumu šim apgalvojumam piekrīt pat katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, ceturtā daļa igauņu un tikai 13% lietuviešu . “Priecājos, ka arvien vairāk cilvēku saprot, ka ar pāris dienām nopietnai atpūtai ir par maz. Normālos apstākļos es ieteiktu ņemt 14 dienu atvaļinājumu vismaz reizi pusgadā un, ja ir iespēja, ilgāk, jo pirmo nedēļu "atslēdzamies" no darba, otrajā varam pilnvērtīgi baudīt atpūtu, bet trešajā jau lēnām noskaņoties darbam,” atzinusi psiholoģe Ugne Juodīte.