FID vadītāja: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā Latvija ir zinošākā un drošākā valsts savā reģionā

Viņa vērsa uzmanību, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tāpat kā terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana, ir tiešs nacionālās drošības jautājums.

FID vadītāja atgādināja, ka Latvijā 2017. un 2018.gadā saņēma "sarkano kartīti" no starptautiskajām organizācijām un partneriem par Latvijas naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas vājumu un nespēju.

Šo kritiku Latvija izmantoja kā iespēju, lai veidotu riskos balstītu uzraudzības sistēmu, proti, sākta finanšu sektora risku mazināšana, pārtraukti darījumi ar augsta riska čaulas veidojumiem, nodrošināta labāka piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem, kā arī veikti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un nostiprināta FID kā vadošās iestādes loma.

"Šodienas acīm raugoties un kontekstā ar situāciju Ukrainā, vēl labāk redzam, cik svarīgs un vērtīgs ir bijis šis darbs - bankas, uzņēmēji, likuma subjekti zina, ko nozīmē "zini savu klientu, zini savu sadarbības partneri". Pateicoties smagam darbam, ko veicām pirms pāris gadiem, šodien esam krietni labākā situācijā - gan mēs kā valsts kopumā, mūsu tautsaimniecība, gan finanšu sektors un ikviens uzņēmējs," norādīja Znotiņa.

FID vadītāja nenoliedz, ka sankcijas - kas ir šodienas izaicinājums visas pasaules finanšu sektoram, iestādēm un uzņēmējiem - Latvijai nav svešs jēdziens arī praksē, jo Latvijas pirmais konkrētais pārbaudījums par prasmi piemērot sankcijas bija vien mēnesi pirms Latvijai tik izšķirīgā starptautiskā novērtējuma par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu "pelēkajā sarakstā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir arī tiešs tautsaimniecības attīstības un nākotnes izaugsmes jautājums - naudas atmazgāšana vistiešākā mērā apdraud valsts ekonomisko stabilitāti, jo korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas būtiski apgrūtina ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, samazinot resursus, kas pieejami produktīviem mērķiem.

Šāda noziedzīga darbība ne tikai grauj tiesiskumu valstī, bet vienlaikus arī kaitē tiem, kas nodarbojas ar likumīgu ekonomisko darbību, pauda FID vadītāja. Līdz ar to ir acīm redzama saikne starp valsts spēju nepieļaut šos noziedzīgos nodarījumus un spēcīgu tautsaimniecību.

"Mūsu izpratne ir krietni mainījusies pēdējo gadu laikā par to, kas ir drošas finanses, droša uzņēmējdarbība, ko nozīmē būt drošam, atbildīgam un uzticamam starptautiskam partnerim. Šodien, domāju, droši varam teikt ikvienam ārvalstu investoram, ka esam reģionā zinošākā un drošākā valsts šajā jomā," norādīja Znotiņa.

Latvijas iestādes ir pārvērtējušas un sapratušas, kā labāk strādāt pašiem savstarpēji - kā jēgpilni sadarboties, kā dalīties un apmainīties ar informāciju, kā mācīties vienam no otra.

Znotiņa savā uzrunā norādīja, ka šodienas situācijā ir neiespējami nerunāt par Ukrainu, gan tāpēc, ka tā ir mūsu kaimiņvalsts, ar kuru mūs cieši saista vēsture, kultūra, politika, gan tāpēc, ka arī mūsu finanšu sistēmai ir un būs jārēķinās ar noteiktām konsekvencēm, ko ienes Krievijas militārā agresija Ukrainā.