Vai visi ceļi ved uz Rīgu? Migrācijas statistika skaitļos, faktos un komentāros ^{Apriņķis.lv}

Pierīga kļūst iekārojamāka?

Centrālās statistikas pārvaldes Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš stāsta un rāda, kā jaunajā migrācijas rīkā (to ikviens var sameklēt un izmēģināt pats, interneta pārlūkā ierakstot migracija.csb.gov.lv), uzklikšķinot uz interesējošās teritorijas, ļoti raiti var noskaidrot datus par migrācijas statistiku Latvijā un, protams, Pierīgā. "Kopš 2011. gada visvairāk cilvēku no Rīgas pārcēlušies uz Jūrmalu – šā gada sākumā tur dzīvoja 4445 kādreizējie rīdzinieki. Otrajā vietā ir Mārupes novads ar nepilniem 3000 rīdzinieku, trešajā – Carnikavas novads ar tuvu 2500 bijušo rīdzinieku. Pieciem populārākajiem noteikti pieskaitāms arī Garkalnes un Ķekavas novads, kur šis skaitlis gan ir nedaudz mazāks. Taču vērojama kustība arī pretējā virzienā. Tā, piemēram, Rīgā šā gada sākumā dzīvo 3267 iedzīvotāji, kuri pirms septiņiem gadiem dzīvoja Jūrmalā, Mārupes novadā – 1763, bet Carnikavas novadā – tikai 694," turpina speciālists un, izmantojot jauno migrācijas rīku, parāda Latvijas karti, kurā šie statistikas dati uzskatāmi vizualizēti ar sarkaniem aplīšiem uz pelēka fona. "Jo lielāks aplītis, jo vairāk cilvēku uz konkrēto novadu vai pilsētu pārcēlušies. Turklāt iespējams izpētīt migrāciju ne tikai uz novadiem vai pilsētām, bet arī pagastiem," viņš skaidro, atklājot arī to, ka teju 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir četrkāršojies Mārupē; šāda tendence, pēc CSP pārstāvja teiktā, tik lielu apdzīvotu vietu vidū neesot novērojama nekur citur Latvijā. Savukārt trīs visiecienītāko pilsētu tops esot palicis teju nemainīgs – Jūrmala, Jelgava un Salaspils. Statistika liecina arī, ka vismazāk iecienīta kā potenciālā rīdzinieku dzīvesvieta Pierīgas novadu starpā ir Baldone, Inčukalns un Sigulda.

Kā veidojas statistika?

Komentējot jautājumu, kādēļ cilvēki izvēlas pārcelties uz konkrētiem novadiem vai pilsētām, Dāvis Kļaviņš un viņa kolēģe – CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta – pamatoti norāda, ka jebkura atbilde uz šo jautājumu nebūs pamatota ar datiem, bet gan ar vispārējiem pieņēmumiem. "Ja runājam no šāda aspekta, loģiski, ka cilvēkam patīkamāk būs dzīvot nevis blokmājā kādā no Rīgas mikrorajoniem, bet gan privātmājā ārpus Rīgas. Protams, ja viņam ir līdzekļi, par ko šo privātmāju iegādāties." Pēc speciālistu domām, to noteikti var skaidrot ar konkrētā novada pašvaldības pretimnākšanu un atbalstu tiem cilvēkiem, kuri izlēmuši pārcelties, taču, kā uzsver Dāvis Kļaviņš, piemēram, Carnikavas novadā tik lielu iedzīvotāju skaita pieaugumu noteikusi pastiprināta dzīvesvietas deklarēšana, lai nebūtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis ar paaugstināto likmi, piemēram, vasaras mājā, kur liela daļa cilvēku līdz šim dzīvojuši tikai gada siltajos mēnešos, bet rudenī un ziemā – pilsētas dzīvoklī. "Lai mēs sniegtu uz datiem balstītu komentāru par migrācijas iemesliem, šis jautājums būtu jāpēta, ņemot vērā tādus rādītājus kā iedzīvotāju izglītības līmenis un atalgojums, kā arī to, vai viņi izvēlas dzīvot, piemēram, daudzdzīvokļu mājā vai privātmājā," vēl piebilst Dāvis Kļaviņš. Komentējot migrācijas tendenču izmaiņas pa gadiem, gan Dāvis, gan Sanda vienbalsīgi teic: protams, ka šis cipars mainās, un visvairāk cilvēku no Latvijas izbrauca t.s. krīzes gados – tad cipari bijuši divreiz lielāki nekā šobrīd.

Vilina dabas tuvums, sakārtota vide un infrastruktūra

Skaitļi ir un paliek skaitļi, aiz kuriem, iespējams, slēpjas īstais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas pārcelties uz vienu vai otru Pierīgas novadu. Kā teic Carnikavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Ģērmane, tendence, kādēļ iedzīvotāji no Rīgas pārvācas uz dzīvi Carnikavas novadā, varētu būt skaidrojama ar faktu, ka tas atrodas Pierīgā: "Tas nozīmē, ka strādājošie var attīstīt savu karjeru galvaspilsētā, bet ikdienas dzīvi un brīvdienas pavadīt vietā, kur ir tieši jaušams dabas tuvums, ir droša vide. Turklāt novadā ir aktīva kultūras un sporta dzīve – gandrīz ik nedēļas nogali noris dažādi pasākumi visām gaumēm. Arī brīvā laika pavadīšanas iespējas ir plašas, dažādos pulciņos un nodarbībās cilvēki var nodoties saviem hobijiem. Novadā ir pieejams ērts sabiedriskais transports – ne tikai autobuss, bet arī vilciens, kas ir viens no populārākajiem transporta veidiem nokļūšanai uz Rīgu."

Līdzīgu viedokli pauž Mārupes novada domē, uzsverot, ka arī viņu novada pievilcību galvenokārt nosaka galvaspilsētas tuvums, zaļa vide un sakārtota infrastruktūra. "Par savu dzīvesvietu mūsu novadu izvēlas gados jauni cilvēki, jo īpaši jaunās ģimenes, kas ierindo Mārupes novadu starp straujāk augošajām pašvaldībām valstī ar vienu no augstākajiem dzimstības rādītājiem. Ik gadu novadā piedzimst vidēji 350 bērnu, un 2017. gadā to bija jau 395. Pērn Mārupes novadā bija 21 177 iedzīvotāju, kas ir par 1461 vairāk nekā 2016. gadā," skaidro Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Uva Bērziņa, atzīstot, ka pašvaldībai tas ir liels izaicinājums – šādos straujas izaugsmes apstākļos nodrošināt iedzīvotājiem dažādu pakalpojumu pieejamību.



Jūrmala piedāvā nodokļu atvieglojumus

Visnotaļ interesanta situācija izveidojusies Jūrmalā, kur šā gada sākumā dzīvoja 4445 iedzīvotāji, kuri pirms septiņiem gadiem dzīvoja Rīgā, bet 3267 tolaik Jūrmalā dzīvojušie šogad dzīvo Rīgā. Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidro Jūrmalas pilsētas domes Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte, Jūrmala ir ģimenēm draudzīga pilsēta ar attīstītu infrastruktūru, kas piedāvā daudzveidīgas iespējas izglītībai, kultūrai, sportam, atpūtai un veselīgam dzīvesveidam; tāpat pašvaldība nodrošina daudzveidīgas sociālā atbalsta iespējas, ko atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam var izmantot pilsētas teritorijā deklarētie iedzīvotāji.

"Jūrmalā deklarētie un nekustamā īpašuma īpašnieki, kā arī skolēni, kas mācās pašvaldības izglītības iestādēs, pilsētas maršrutu autobusos var braukt bez maksas. Un noteikti viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji deklarējas Jūrmalā, varētu būt arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi deklarētajiem iedzīvotājiem. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 25–90 procentu apmērā Jūrmalā kopumā saņem 20 nodokļu maksātāju grupas, turklāt no šā gada nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums par zemes īpašumu 90 procentu apmērā tiek piemērots tiem, kuri līdz 2017. gada 31. decembrim deklarējuši pamata dzīvesvietu Jūrmalas administratīvajā teritorijā; savukārt daudzbērnu ģimenēm nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 90% apmērā tiek piemērots gan zemei, gan ēkām."

Galvenie pārcelšanās iemesli – ģimenes apstākļi, mājoklis un darbs

Migrācijas tendences un aspektus, izmantojot CSP sniegtos datus, ir pētījusi arī Latvijas Universitāte, tādēļ "Rīgas Apriņķa Avīze" lūdza to komentēt LU Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāju profesori Zaigu Krišjāni. "Runājot par iekšzemes migrāciju, kad cilvēki pārceļas uz citu apdzīvotu vietu valsts robežās, ir vairāki motīvi, kādēļ cilvēki to dara. Pirmā lielā grupa ir tie, kuri pārceļas ģimenes apstākļu dēļ, proti, vai nu tiek veidota jauna ģimene, vai vecāki pārceļas pie bērniem un tamlīdzīgi.

Attiecībā uz Pierīgu ļoti daudzi kā pārcelšanās iemeslu min mājokli – vai nu tā iegādi, vai jauna un lētāka mājokļa meklēšanu. Vēl viena liela grupa dzīvesvietu maina sakarā ar darbu vai mācībām. Papildu motīvi ir vēlme dzīvot zaļā un sakārtotā vidē, vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra – skolas, bērnudārzi, veikali," skaidro eksperte, atgādinot, ka nesen, piemēram, jauns bērnudārzs uzcelts Ikšķilē; arī citos Pierīgas novados tiek celtas skolas un bērnudārzi.

Vēl kā pievelkošu aspektu par labu konkrētas dzīvesvietas izvēlei CSP pārstāve Sanda Rieksta min darba algu, kas varētu būt viens no noteicošajiem faktoriem. "Protams, atalgojums Latvijas reģionos ievērojami atšķiras – piemēram, Latgalē vidējā darba samaksa sasniedz tikai 70 procentus no vidējās daba algas valstī, arī tālab šis reģions paliek tukšāks," viņa skaidro un uzsver – protams, visi šie dati jāskatās kompleksi.

Suburbanizācija vērojama visā pasaulē

Zaiga Krišjāne arī apstiprina CSP pārstāvju teikto, ka Pierīgas novados iedzīvotāju skaits pieaug un saglabājas tendence, ka uz turieni lielākā daļa cilvēku pārceļas tieši no Rīgas. "Iemesli, kādēļ cilvēki pamet Rīgu, ir dažādi, taču nevar apgalvot, ka galvaspilsēta kļūst tukša, jo, kā liecina pieejamie CSP dati, cilvēki šeit arī iebrauc – gan uz mācībām, gan uz darbu. Savukārt dzīvošanai cilvēki izvēlas vietu, kur mājoklis izmaksā lētāk, un tā ir cilvēku izvēle un iespējas – dzīvot vietā, kur ir mājokļu, skolu, bērnudārzu piedāvājums. Piemēram, Rīgā uzcelt privātmāju daudzi nemaz nevar atļauties, jo tas ir dārgi."

Kā norāda Z. Krišjāne, runājot par migrācijas tendencēm un gados jaunu cilvēku (pārsvarā) pārcelšanos uz Pierīgu, ir jārunā par tā dēvēto suburbanizāciju. "Tas ir vērojams visā pasaulē – cilvēki pārceļas uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, turklāt, jo lielāka pilsēta, jo šī parādība ir izteiktāka. Līdzīga tendence vērojama arī, piemēram, Valmierā – tur ļoti iecienīta dzīvesvieta, uz kuru pārceļas daudzi valmierieši, ir Kocēni."

Raksturojot novadus, uz kuriem cilvēki īpaši daudz nepārceļas, Zaiga Krišjāne teic, ka tas atkarīgs ne tikai no infrastruktūras, bet arī novada ģeogrāfiskā novietojuma un iespējas to sasniegt ar sabiedrisko transportu. "Ja konkrētā apdzīvotā vieta atrodas kādas lielās maģistrāles tuvumā, tā ir ērtāk sasniedzama, tātad – iekārojamāka. Savukārt novadu, kas it kā atrodas Rīgas tuvumā, bet uz kuru nekursē regulārs sabiedriskais transports, protams, izvēlēsies mazāk. Rezumējot šo aspektu, varam teikt, ka iedzīvotāju skaits pieaug novados, kas tur veidojušies vēsturiski, un plaukstošās apdzīvotajās vietās, par kurām cilvēkiem šķiet – tur noteikti būs labāk."