Menu
 

Zvejnieku sīkstums un paaudžu pēctecība: Lībiešu krasts mūs "sapurina" šai vasarai Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Tēlnieka Gaita Burvja zīme "Satikties" ir piemiņas vieta tālbraucējam kapteinim Visvaldim Feldmanim, kurš visu mūžu stāvēja sardzē dzimtajā Lībiešu krastā un Kolkas bākā. Foto - Valdis Brauns Tēlnieka Gaita Burvja zīme "Satikties" ir piemiņas vieta tālbraucējam kapteinim Visvaldim Feldmanim, kurš visu mūžu stāvēja sardzē dzimtajā Lībiešu krastā un Kolkas bākā. Foto - Valdis Brauns

Lībiešu krasta nozīme Latvijas zivsaimniecības kultūrvēstures lappusēs nepārprotami ierakstāma ar lielo burtu un uz palikšanu. Sīkstā turēšanās liesajā piejūras smilšu zemē ir pat dziļi simboliska – aizcirsti un nīdēti, liegti jūrai un robežsargu skrupulozi uzraudzīti, lībieši nekad un nevienam nav padevušies, ja nu vienīgi latviešos asimilējušies. Tālbraucējs kapteinis Visvaldis Feldmanis no Kolkasraga man savulaik teica: "Lībietis es piedzimu Saunagā, un kā lībietis es aiziešu Kolkasragā." Viņa un citu lībiešu – mūsu mundro zvejnieku – piemiņai būs šis stāsts.

Ceļotāju dienas iedvesmo vasarai

Lībiešu krasta kā kultūrvēsturiskas teritorijas pārraudzība nodota Slīteres nacionālā parka administrācijas ziņā. Ikgadu, sākoties vasarai, tā organizē Slīteres Ceļotāju dienas, kam bijām aktīvi liecinieki 4. un 5. jūnijā. Tas arī Slīteres nacionālā parka gada nozīmīgākais pasākums, kas šoreiz izskanēja ar moto "Dārgumus meklējot". Kā vēstīja parka administrācija, "dabas un kultūrvēstures dārgumus būs iespēja atklāt īpašās dabas izziņas aktivitātēs – putnu, tauriņu, ūdensdzīvnieku, jūras piekrastes iemītnieku vērošanā un pētīšanā, kā arī īsākos un garākos dabas un lībiešu kultūrmantojuma izziņas pārgājienos un aktivitātēs". Šim nolūkam tika izveidota īpaša dārgumu karte, iekļaujot tajā 46 punktus, kuros varēja atklāt dažnedažādus nacionālā parka dārgumus. Visos šajā dārgumu kartē iekļautajos punktos bija jāatmin kāda mīkla vai jāizpilda noteikts uzdevums. Desmit čaklākajiem mīklu un uzdevumu risinātājiem tika īpašas Ceļotāju dienu balvas.

Aizraujoši likās arī īpašie videovēstījumi – 18 Ceļotāju dienu dabas takās, torņos, dabas un kultūrvēstures objektos bija ierakstīti stāsti, kuros redzējām dabas ekspertus Vilni Skuju un Rūtu Abaju, lībiešu kultūrmantojuma zinātājus Teiksmu Pobusi, Edgaru Milleru un Dženetu Marinsku, gidi Lienīti Iesalnieci un SIA "Kolkasrags" vadītāju Jāni Dambīti. Protams, viņus satikt ikdienā ir liela veiksme, jo šie viedie tāspuses cilvēki bieži vien mums paver tādas lībiešu dzīves lappuses, ka, nudien, jāatzīst – dārgumi ir atrasti!

Lībiešu tautas nams Mazirbē šogad piedāvā kultūrmantojuma izziņu "Lībiešu kultūrzīmes Lībiešu krastā". Šī tik nozīmīgā celtne atklāta 1939. gada 6. augustā, un, kā zinām, katru gadu augusta pirmajā sestdienā Mazirbē sabrauc tuvi un tāli ciemiņi uz tradicionālajiem Lībiešu svētkiem. Plāksne pie tautas nama ieejas vēsta: "Šo namu ir lībieši cēluši par savas Tēvzemes Latvijas un ar savu radu tautu somu, igauņu un ungāru palīdzību."

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā iekārtota etnogrāfiskā istaba ar seno priekšmetu kolekciju. Lībiešu tautas namā regulāri notiek izstādes un kultūras pasākumi, vasaras sezonā darbojas kafejnīca Ziemeļkurzemes gastronomisko baudu cienītājiem.


Alda Pinkena misija ir būt Kolkas saimniekam, un vietējie par viņu stāv vēl šobaltdien.

Zveji iet jūrskolā un laivas uzvelk kāpās

Īsts pārsteigums Slīteres Ceļotāju dienās bija Mazirbes Muzejklēts apmeklējums. Turpat sākas arī pārgājiens "Pa līvu takām" kopā ar lībiešu kultūras un vēstures zinātāju Edgaru Milleru. Viņš interesentus veda arī uz rakstos tik daudz minēto Mazirbes laivu kapsētu, par kuru Rimants Ziedonis savā grāmatā "Jūras zemē Latvijā" teicis: "Tūrisma ceļvežos minētā Mazirbes laivu kapsēta nemaz kā kapsēta neesot bijusi domāta. Kad sarkanie militāristi noteikuši, lai aizvāc laivas no jūras krasta, lībiešu zvejnieki tās pārvilkuši pāri kāpai priedēs, cerot, ka pēc kāda laiciņa jau varēs atkal ar tām zvejot. Tas laiciņš ievilcies tik ilgs, ka laivām izauguši koki cauri."

Kultūrvēsturniece Baiba Šuvcāne savā enciklopēdiskajā pētījumā "Lībiešu krasts. No Ovišiem līdz Melnsilam" atzīst: "Mazirbes laivu kapsēta ir kā skaudrs atgādinājums par to, kas notiek ar lietām, ja tās vairs nepilda savu uzdevumu. Tāpēc varbūt Mazirbes nākotnē labi iederētos Igaunijas un Latvijas prezidentu vīzija valsts vizītes laikā – te vajadzētu ierīkot jahtu ostu! Tepat pāri ir Sāmsala, varētu atjaunoties tradicionālie abu pušu sakari. Pasaule ienāktu Mazirbē."

Šo Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un Latvijas prezidenta Andra Bērziņa Lībiešu krasta apmeklējumu 2012. gada 7. jūnijā atceros itin labi, jo kopā ar operatoru Gunti Feldmani bijām klāt un filmējām sižetu raidījumam "Latvji, brauciet jūriņā!". Toreiz Kolkasragā tālbraucējs kapteinis Visvaldis Feldmanis, nododot savu dāvinājumu – grāmatu "Latvijas bākas" – abu valstu prezidentiem, teica: "Katram cilvēkam dzīvē ir jābūt bākai. Kā gaismas avotam, uz kuru mums visiem tiekties. Man tāda ir Kolka."

Zinātāji teic, ka okupācijas gados lībiešu tautas namā robežsargu ģenerāļi rīkojuši rautus, jo tur viņi bijuši nostāk no vietējo acīm nekā Kolkā. Savukārt Mazirbes vecajā jūrskolā, kur vēl arvien reizēm spokojas tā dibinātāja Krišjāņa Valdemāra gars, okupanti bijuši saudzīgi – aizejot pat atstājuši podiņu krāsnis. Par vēlāko gan atbildība jāuzņemas valsts neatkarības atjaunotājiem. Baiba Šuvcāne konstatē: "Mazirbē jūrskolai uzcēla sarkanu ķieģeļu divstāvu ēku. Apakšējā stāvā dzīvoja skolotāji, augšējā bija iekārtotas klases un dzīvoja jūrskolnieki. Tā bija ļoti nozīmīga mācību iestāde Lībiešu jūrmalā. Mācības bija bez maksas un notika dzimtajā valodā. Liela daļa jūrskolas audzēkņu ieguva tuvbraucēju stūrmaņu diplomu un kuģoja tepat Latvijas piekrastē, bet daudzi kļuva par tālbraucēju stūrmaņiem, kapteiņiem, izbraukāja pasaules jūras. Latvijas brīvvalsts laikā Mazirbes bijušās jūrskolas ēkā darbojās pamatskola, bet padomju varas gados tur atradās PSRS armijas postenis – tā saucamā "zastava". Mūsdienās Mazirbes jūrskolas ēka stāv pamesta un pamazām iet postā."


Kurzemnieks Jānis Bumburs tieši Lībiešu krastā sajuta aicinājumu vadīt TV raidījumu "Latvji, brauciet jūriņā!".

Pepinātas lestes un īsta cigoriņu kafija

Slīteres Ceļotāju dienu programmā bija ietvertas senās lībiešu sētas "Branki" un muzejs "Stūrīši", kur atkal acis priecēja senlietu kolekcija. Te ciemiņiem galdā cēla bukstiņputru – īsti kurzemniecisku pavalgu, kas, šķiet, nācis no pašiem aizlaikiem. Pēc tās krūzēs tika lieta īsta tradicionālā cigoriņu kafija, kuras garša un aroms bija ne tikai pārsteigums nostaļģiskā noskaņā. Laiks doties tālāk, lai baudītu zivis, kas ir šā krasta ļaužu meistarstiķis. "Lestes smeķis" – ar tik intriģējošu pieteikumu šovasar mūs atkal priecē Andris Antmanis savos Pitraga "Krogos". "Krogu" saimnieks Andris Antmanis ir lībiešu izcelsmes, viņa dzimta nāk no Melnsila un Kolkas puses, bet Pitragā dzīvo jau sestā paaudze. Jau turpat 30 gadu Andris kūpina zivis, un doma nodarboties ar šāda veida uzņēmējdarbību viņiem ģimenē radās pašiem. 2012. gadā Andris sāka nodarboties ar tūristu uzņemšanu, kur klusā meža ielokā uzcēla brīvdienu namu un izveidoja kempinga laukumu. Tad "Krogos" blakus zivju kūpināšanai nāca klāt savdabīgs objekts – lībiešu žogi. Tos viņš bija iecerējis celt savas saimniecības vajadzībām, bet, tūristu mudināts, iesāktajam pievērsās daudz nopietnāk. No dēlīšiem un mietiņiem, no zariem un resniem stabiem – posmu pa posmam triju gadu laikā "Krogu" māju saimnieks pats savām rokām izveidoja 27 senā lībiešu jūrmalas žoga paraugus. Andra veidotais žogs ir vienīgais tāds objekts Latvijā. Tagad tūristi pie viņa brauc baudīt ne tikai zivju kūpināšanu, bet arī novērtēt lībiešu žogus. 2015. gadā Andris Antmanis par lībiešu žogu izveidi saņēma atzinību – kultūras zīmi "Latviskais mantojums" par Lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu.

"Ziemā Pitragā ir tā patukšāk un klusāk. Cits citu ikdienā neredzam, bet zinām, ka esam. Taču vasarā gan nejūtam, ka šeit būtu nomale, jo putekļi no ceļa nenosēžas," tā par savu ciemu saka Andris Antmanis.


Kolkas rags arvien vairāk tiek pakļauts noskalošanai, to aizsargā tikai izgāztās priedes ar līvu sīkstumu.

Gadsimta projekts Kolkas centrā

Lībiešu saieta nams Kolkā, kas atklāts salīdzinoši nesen – 2019. gada martā, piedāvā ieskatu Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā un kultūrvēsturiskajā mantojumā. Ar digitālo tehnoloģiju palīdzību mūsdienīgā veidā ir atainota lībiešu kultūra ne tikai kā unikāla vēstures liecība, bet arī kā mūsdienu Latvijas kultūras sastāvdaļa, izceļot Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras vēstures spilgtākos brīžus. Projekta īstenošanas gaitā izveidota ekspozīcija, kur apmeklētājiem, atverot plaknē iestrādātas durvis, tiek ļauts iedziļināties saturā vairākos līmeņos, pakāpeniski "atverot" piekļuvi Lībiešu krastam un lībiskajai identitātei.

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva" kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" Lībiešu saieta nams Kolkā starp 52 finālistiem 2021. gadā ieguva godpilno 3. vietu. Līdz šai godalgai iets mērķtiecīgi, un, kā uzsvēra biedrības "Ziemeļkurzemes biznesa asociācija" koordinatore un projektu vadītāja Gunta Abaja, bijušā Kolkas pagasta pārvaldnieka Alda Pinkena spēja ticēt savam sapnim, spēja nenovirzīties no mērķa un nenolaist rokas, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem, kas gadījās ceļā, ļāva pabeigt šo gadsimta projektu toreizējā Dundagas novadā. Arī konkursā "Latvijas būvniecības gada balva 2018", nominācijā "Koka būve", ēka "Pastnieki", kur izvietots saieta nams, ieguva 3. vietu. Pirmajā ēkas darbības gadā, pirms pandēmijas, "Pastniekos" ļaudis pulcējuši vairāk nekā 40 dažādu pasākumu. Arī šovasar mūs gaida aizraujošs notikumu kalendārs, tādēļ ceļā uz Kolkasragu nepabrauksim garām Lībiešu saieta namam ciema centrā.


Piekrastes zvejnieks Dainis Zvirbulis paaudžu paaudzēs ir jūrnieks – to viņš iemācījis arī jaunajiem Kolkas zēniem.

Uz bāku pa Šlīteres dabas taku

Slīteres nacionālais parks un Šlīteres bāka. Tomēr dažādi nosaukumi, kas prasa skaidrojumu. Kopš 1849. gada Šlīteres bāka slejas Zilo kalnu kraujas malā un joprojām kalpo par orientieri kuģiem, kas šķērso Irbes šaurumu Baltijas jūrā. Šī ir vienīgā bāka Latvijā, kas atrodas nevis Baltijas jūras mūsdienu krastā, bet tās senkrastā – 5 kilometrus no ūdens līnijas. Uzkāpjot bākas piektajā stāvā, nonākam nepilnu 100 metru augstumā virs jūras līmeņa. Skaidrā laikā no šā skatu punkta var redzēt Irbes bākas torni Sāmsalā, kā arī Irbenes radiolokatora šķīvi un Miķeļbāku. Tieši pie bākas ir sākums daudzsološajai Šlīteres dabas takai, kas skrupulozi aprakstīta vietnē "Dodies.lv".

Kad izstaigāta dabas taka, varam doties atpakaļ Kolkas virzienā. Tā pievilina zivju gardummīļus, un arī Rimants Ziedonis savulaik nav varējis turēties pretim šim kārdinājumam: "Kolkā vēl zivju smaržas un smakas var atrast. Kolkas zvejnieki vienmēr varējuši ķert zivis gan Lielajā, gan Mazajā jūrā. Te vienmēr bijušas labas bušu vietas. Uz Ziemeļkurzemes piekrasti butes zvejot lielā skaitā braukuši arī no tālākiem zvejnieku ciemiem. Atbraucēji te apmetušies pagaidu mītnēs, dūmnamos, veselām ģimenēm. Dundagas muiža par to iekasējusi naudiņu, kā tagad privātīpašnieki par saviem maksas dīķiem un ezeriem. Zvejnieki te īpaši meistarīgi gatavojuši lestes, auksti kūpinātas butes, kuras var ilgāk glabāt. Tādas dabūju nogaršot pie Sīkraga zvejnieka Viļa Priedes. Otrs, ko Dundagas piekrastes zvejnieki dūšīgi zvejojuši, ir reņģes. Zvejnieki zinājuši vismaz deviņu paveidu reņģes: lielgalvainās reņģes, tukšvēdera reņģes, mazās dzeltenās reņģes, rudens reņģes, ledus reņģes, sīkās reņģes, nārsta reņģes, ievu reņģes un rudzu reņģes. Piemēram, pēdējās tā sauktas, jo bijušas nozvejojamas rudzu pļaujas laikā jūlija beigās." Lai mums visiem saulaina vasara un reņģes kaut vai līdz Ziemassvētkiem!

 

Materiāla veidošanu projekta "Zivsaimniecības kultūrvēsturiskie aspekti" ietvaros atbalsta Latvijas Zivju fonds

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.