Vai hronisks stress ietekmē ēšanas paradumus?
- Autors: Apmaksāta publikācija
Iespējams, nav nekāds pārsteigums, ka dažiem cilvēkiem ēšana stresa apstākļos var sniegt sliktas ziņas mūsu viduklim. Pierādījumi liecina, ka hronisks stress, kas izraisa augstāku kortizola līmeni asinīs, var būt cēloņsakarība ar svara pieaugumu. Kortizolam ir būtiska loma ķermeņa apgādē ar enerģiju, tāpēc kortizola pārpalikums ir saistīts ar vēdera aptaukošanās attīstību. Stresa izraisīts kortizola līmeņa paaugstināšanās var arī paaugstināt leptīna hormona līmeni. Šī hormona palielināšanās organismā var izraisīt leptīna rezistenci (tas nozīmē, ka organisms ir mazāk jutīgs pret leptīna darbību), un tiek uzskatīts, ka tas arī palielina tieksmi stresa laikā. Tāpēc leptīna rezistence var arī stimulēt pārtikas uzņemšanu, apetīti un līdz ar to palielināt svara pieaugumu stresa laikā.
Bet stresa stāvoklī, ja esat saskārušies ar mezgliem vēderā un nevarat izturēt ēdienu, jūs pārāk labi zināt, ka stresam var būt arī pretējs efekts. Biežāk akūts stress, nevis hronisks stress, ir saistīts ar apetītes zudumu un svara samazināšanos. Pētījumi liecina, ka aptuveni 55% cilvēku ziņo, ka stresa laikā patērē vairāk kaloriju, savukārt aptuveni 45% cilvēku ziņo, ka ēd mazāk.
Stress var kaitēt mūsu veselībai, stimulējot neveselīgāku ēšanas paradumu un apetītes izmaiņas. Diemžēl mūsu viduklim hronisks stress ir saistīts ar lielāku priekšroka došanu enerģētiski un uzturvielām bagātiem pārtikas produktiem, īpaši tiem, kuros ir daudz cukura un tauku , kā arī samazinātu vēlmi ēst parastās maltītes. Īsāk sakot, stress liek mums izvēlēties picu, nevis ķirbi un šokolādi, nevis burkānus. Šajā gadījumā noder tauku dedzinātājs, ja saprot to, ka vajag visu vērst par labu.
Dažreiz jūs ēdat, lai apmierinātu patiesu izsalkumu, lai apmierinātu fizisku vajadzību ēst un izdzīvot. Citreiz, piemēram, stresot un ēdot, jūs ēdat, lai apmierinātu savu apetīti vai jūsu vēlmi pēc noteikta veida pārtikas, jo jūs domājat, ka tas sniegs atvieglojumu. Tā ir psiholoģiska vai emocionāla vajadzība, kurai parasti nav nekā kopīga ar faktisko badu.
To var izskaidrot ar emocionālās ēšanas un atalgojuma centru pieaugumu mūsu smadzenēs. Stresa situācijās mēs, visticamāk, ļaujamies savām vēlmēm pēc ēdiena, salīdzinot ar to, kad neesam stresā. Piemēram, neskatoties uz to, ka ledusskapī jūs gaida šķīvis ar vārītu zivi, kartupeļu biezeni un dārzeņiem, jums var būt lielāks kārdinājums paņemt tālruni un pasūtīt līdzņemšanai. Tā vietā labāk izmēģināt dažādus batoniņus diētai, ko ir iespējams aplūkot https://www.mrbiceps.lv/katalogs/papildinajumi-sportam/partikas-dietai/batonini/.
Ja jūs vairāk tiecaties pēc savas mātes slavenās makaroni un siers, tam var būt arī kāda loģika. Stress arī mudina mūs ēst vairāk “komforta pārtikas”, kas atspoguļo ideju, ka garšīga pārtika samazina stresa reakciju, tādējādi nodrošinot cilvēkiem iespējamu līdzekli “pašārstēšanās” stresa mazināšanai.
Stress var ļoti sarežģīt attiecības ar pārtiku, un vairāk vai mazāk ēšana stresa dēļ var arī norādīt uz lielākām garīgās veselības problēmām, ja tā ir pastāvīga lieta. Ja ir ievērojams svar pieaugums vai zudums, nekontrolējama sajūta vai nespēja pārtraukt ēst, apsēstība ar pārtiku, cīnās baudīt ēdienu, pārāk liela noguruma sajūta, lai veiktu ikdienas aktivitātes, sajūta, ka ēdiens ir jūsu vienīgais pārvarēšanas mehānisms. Ja tiek novērota kāda no šīm pazīmēm vai citādi noraizējies, jāsazinās ar terapeitu vai dietologu, kuram ir pieredze emocionālā ēšanas jomā, lai saņemtu palīdzību, ja pats nespēj tikt galā.