26% Latvijas iedzīvotāju nav emocionāli gatavi taupīt
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
26% Latvijas iedzīvotāju nav emocionāli gatavi pārslēgties taupības režīmam, liecina IKT pakalpojuma sniedzēja “Bite” veiktā aptauja. Kā galvenie iemesli tam ir neziņa, kur un kā ietaupīt, kā arī nevēlēšanās atteikties no ierastā dzīvesveida, nespējot pieņemt, ka no kaut kā ir jāatsakās. Visgrūtāk pārslēgties taupības režīmam ir jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
22% iedzīvotāju atbildēja, ka viņiem ir bijis viegli mentāli noskaņoties taupīšanai, viņi ir pilnībā gatavi šī brīža apstākļiem un jau dzīvo taupīgāk, ierobežojot ikdienas tēriņus. 39% respondentu atzina, ka viņiem ir bijis drīzāk viegli emocionāli pārslēgties taupības režīmam, norādot, ka krīze ir vienkārši jāpārdzīvo.
16% atklāja, ka viņiem drīzāk nav bijis emocionāli viegli pārslēgties taupības režīmam – lai gan šie cilvēki gatavojas taupīt, aptaujātie atzina, ka vēl nezina, kur un kā ietaupīt. Savukārt 10% pārslēgšanās taupības režīmam ir emocionāli grūts uzdevums, nespējot pieņemt situāciju un to, ka tagad ikdienā no kaut kā jāatsakās. Vēl 7% norādīja, ka nav domājuši par šo jautājumu, bet 4% atbildēja, ka taupīt negrasās.
“Ekonomiskā situācija, energokrīze un cenu kāpums ietekmē ikvienu, tāpēc ir vērts racionāli izmantot visu pieejamo informāciju un rīkus, lai krīzi pārdzīvotu saudzīgāk. Kā viens no risinājumiem ir dažādu specializētu aplikāciju izmantošana. Piemēram, lietotnes “Divvy”, “Expensify” palīdz sekot līdzi tēriņiem un plānot budžetu. Ir arī aplikācijas, piemēram, "Krumod", kas piedāvā vienkopus redzēt dažādu veikalu akciju bukletus un atlaižu piedāvājumus. Tāpat arī filmu skatīšanās internetā būs izmaksu ziņā lētāka nekā kinoteātrī. Pārslēgšanās uz taupības režīmu būs vieglāka tiem, kas būs atvērti dažādām idejām un risinājumiem,” uzskata “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.
Arī psihoterapeite Aina Poiša norāda, ka viens no svarīgākajiem aspektiem jebkuras krīzes pārvarēšanā ir spēja būt elastīgiem, ne tikai mainot paradumus, bet arī pārkārtojot savu domāšanu un emocijas. Viņasprāt, ierobežojumi nepatīk nevienam, jo tie rada sajūtu, ka tiek atņemta brīvība.
“Cilvēkam, nonākot pārmaiņās, pirmā reakcija ir pretestība – tas ir normāli, taču, ilgstoši pretojoties, cilvēks var nodarīt sev pāri. Lai sadzīvotu ar krīzi, ir svarīgi atmest domu, ka kāds liedz jums dzīvot tādu dzīvi, kādu to vēlaties. Saskaroties ar jauniem apstākļiem, ikvienam ir tiesības justies arī vājam un neaizsargātam, taču mūsu uzdevums ir “izventilēt” emocijas, ļaujot tām vaļu īsu mirkli, un rīkoties. Tādos brīžos ir svarīgi saglabāt realitātes sajūtu un sev pajautāt – vai es tiešām gribu stagnēt un ciest vai doties uz priekšu un meklēt veidus, kā pārorientēties?” skaidro psihoterapeite Aina Poiša.
“Šobrīd būtiski pārskatīt, kas ir mūsu svarīgākās vajadzības un apzināti stiprināt saikni ar līdzcilvēkiem. Neziņā un nenoteiktībā ir nozīmīgi, ka blakus ir kāds, kas varēs palīdzēt. Dzīvojot ar pārliecību, ka pieņemat pārmaiņas un pieredzat tās kopā ar citiem, varēsiet doties tālāk. Patiesībā, ja iestrēgstam neapmierinātībā, tā ir apzināta ieciklēšanās un izvēlēšanās emocionāli ciest.”