Nepilnības Latvijas Radio darbībā esot saistītas ar ilgstošu finanšu trūkumu

Roķe, kura šo amatu ieņēma laikā, par kuru veikta Valsts kontroles revīzija, aģentūrai LETA pauda, ka Latvijas Radio "gadiem ilgi dzīvoja akūtā finanšu trūkumā", tāpēc radio spēja nodrošināt tam uzticēto obligāto sabiedriskā pasūtījuma minimumu. Valsts kontroles aizrādījumus par nepietiekamiem ieguldījumiem infrastruktūrā Roķe skaidroja ar to, ka radio primārais uzdevums bija, izmantojot pieejamos līdzekļus, nodrošināt sabiedrisko pasūtījumu, daudzpusīgu saturu visās radio programmās.

Bijusī valdes locekle saistībā ar Valsts kontroles pārmetumu par Latvijas Radio nespēju laikus ieplānot dažādu pasākumu atspoguļošanai nepieciešamo finansējumu, tam vēlāk prasot papildu finansējumu, sacīja, ka papildu līdzekļi prasīti tāpēc, ka esošajam saturam klāt nāca "papildu lielie pasākumi vai kaut kādi lieli satura projekti".

Roķe pauda, ka finanšu trūkums liedzis veikt lielus ieguldījumus Latvijas Radio infrastruktūrā. "Pēdējos gados tam saturam, kas bija ēterā, nāca klāt arī jaunās satura formas, kurām sākotnēji finansējums netika paredzēts, – digitālā vide, sociālās tīklošanas vietnes, video saturs, vizualizētais saturs, ko Latvijas Radio vajadzēja realizēt, lai nezaudētu auditoriju, kas pāriet uz digitālo vidi vai klausās radio mobilajos telefonos," teica Roķe, piebilstot, ka daudzpusīga satura nodrošināšanas izmaksas palielinājās.

"Izvērtējot prioritātes, Latvijas Radio prioritāte bija satura ražošana un pilnveidošana. Ieguldījumi infrastruktūrā tika veikti tikai paši nepieciešamie," atzina Roķe.

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā fiksētās nepilnības saistībā ar darbinieku atalgojuma sistēmu, tostarp piemaksām, Roķe apgalvoja, ka visas piemaksas bijušas piešķirtas tikai un vienīgi par papildu darbu.

"Situācija radās, jo katram darbiniekam ir darba līgums, kur noteikts darba apjoms, kas jāveic, piemēram, pieci raidījumi nedēļā. Ja nāk jauni projekti, jaunas satura idejas un šis darbinieks saprot, ka papildu pieciem raidījumiem var uztaisīt vēl vienu raidījumu, piemēram, pētniecības žanrā, tad, skaidrs, ka par šo papildu darbu, kas nav norādīts līgumā, viņam samaksāts papildus," skaidroja Roķe.

Visām piemaksām pretim norādīts konkrēts saturs, par ko veikta piemaksa, atkārtoti uzsvēra Roķe, piebilstot, ka šādas piemaksas, kas veiktas par papildu raidījumu radīšanu, nevarēja iekļaut darba līgumos. "Nauda, kas izmaksāta kā piemaksas, bija neprognozējama nauda. Piemaksām izmantoti pašu līdzekļi, kas ir reklāmas ieņēmumi, kas ir mainīgi mēnesi no mēneša, tāpēc to nevar iekļaut beztermiņa darba līgumā," teica Roķe, piebilstot, ka šāds neprognozējams finansējums kādā brīdī var būt nepietiekams, lai samaksātu summu visiem, kam tāda iekļauta darba līgumā.

"Tas draudētu Latvijas Radio ar finanšu nestabilitāti, līdz pat tam, ka nevarētu izmaksāt noteikto darba samaksu," teica Roķe, piebilstot, ka piemaksas veidojuši arī Latvijas Radio piešķirtie terminētie finansējumi.

Komentējot revīzijā izteikto pārmetumu par neesošu Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģiju, Roķe pauda, ka savulaik tā tikusi veikta, taču valdes locekļu maiņas dēļ stratēģija tā arī netika apstiprināta. Savukārt saistībā ar nepilnībām, kas skar sadarbības, sponsorēšanas un reklāmas līgumus, Roķe norādīja, ka Latvijas Radio esot bijis iekšējais nolikums par reklāmas izmaksām un reklāmām piemērojamām atlaidēm, pēc kā arī strādāja uzņēmuma Reklāmas nodaļa. Kā skaidroja Roķe, reklāmas atlaides tikušas piemērotas, pamatojoties uz reklāmas apjomu.

2018. gadā Valsts kontrole veica likumības un lietderības revīziju "Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio organizēta mērķtiecīgi", sniedzot deviņus ieteikumus Latvijas Radio darbības pilnveidošanai. Revīzija veikta par 2016. un 2017. gadu. Valsts kontrole ieteikusi izstrādāt Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģiju, ieviest plānveidīgu raidījuma vērtēšanu, plānot ilgtermiņa ieguldījumus, uzlabot sabiedriskā pasūtījuma izpildes atskaites, pilnveidot darba samaksas sistēmu, pārrēķināt atlīdzības izmaksu par neapmaksāto virsstundu darbu 2016. un 2017. gadā, pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, noteikt reklāmas cenas un skaidru atlaižu politikas piemērošanas kārtību. Lielākā daļa no šiem ieteikumiem jau daļēji izpildīti vai ir sākta to ieviešana.