Menu
 

Pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš: Beigsim sevi šaustīt! Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
  • Komentāri
Pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš: Beigsim sevi šaustīt! Publicitātes foto

Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei un tās komandierim pulkvedim Ilmāram Atim Lejiņam 11. novembris, kad visā Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena, būs visnotaļ noslogots. "Mēs iesaistāmies pasākumos visā Latvijā, tāpēc Ādažu bāzē pasākumus rīkojam dažas dienas agrāk," viņš stāsta sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi", atgādinot, ka jau tradicionāli 11. novembrī norisināsies lāpu gājiens, kurā piedalīsies gan jaunsargi no Ādažu vidusskolas, gan ādažnieki.

Savukārt sev, kolēģiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem valsts jubilejā pulkvedis Lejiņš novēl būt lepniem par to, kas esam, ka mūsu valstij ir jau simt gadu, lai gan kā tauta esam daudz vecāki. "Mūs ir mēģinājuši iznīdēt, izsūtīt, nošaut, bet mēs joprojām esam. Tāpēc beigsim sevi šaustīt, ka neko neprotam un ka nekam nederam! Vienkārši nospraužam sev mērķi un vienoti ejam tam pretī!"

Karavīru naktī pieminēs kritušos biedrus

Ādažu bāzē izvietotajiem karavīriem svarīgākais pasākums saistībā ar Lāčplēša dienu ir Karavīru nakts, kad tiek pieminēti mūsdienu militārajos konfliktos kritušie dienesta biedri, un šogad tā tiks atzīmēta piektdien, 9. novembrī. "Viss ir ļoti vienkārši, bet tajā pašā laikā – emocionāli un sirsnīgi: vispirms kapelā notiek piemiņas brīdis, pēc tam neliela ceremonija norisinās pie kritušo karavīru pieminekļa, kur tiek izspēlēta vakara junda." Tā ir sena tradīcija kopš tiem laikiem, kad vienības komandierim vajadzēja ziņot par savu personālsastāvu, tāpēc vakara jundas laikā tika izsaukti karavīru vārdi un uzvārdi. "Mēs darīsim tāpat, un, ja kāds neatsauksies, visi zinās, ka viņš ir kritis, un šis cilvēks tiks godināts." Pēc šīs ceremonijas, uz kuru tiek aicināti arī kritušo karavīru piederīgie un valsts augstākās amatpersonas, paredzēts neliels azaids vai kafijas pauze. "Pat ja karavīrs ir kritis, viņš tik un tā ir mūsu biedrs. Šādi brīži dod mums ticību un spēku iesaistīties grūtos kaujas uzdevumos. Un, arī zinot, ka, iespējams, nāksies maksāt visaugstāko cenu, mēs vēl joprojām būsim daļa no ģimenes," rezumē pulkvedis Lejiņš.



Ādažu poligons – labākais Baltijā!

Ādažu militārās bāzes uzdevumi principā neesot mainījušies kopš 1924. gada, kad armija to nopirka. "Armijas nolūki un uzdevumi allaž ir bijuši vieni un tie paši, proti, sagatavot karaspēka vienības, un to var darīt gan ar vieglajiem strēlnieku ieročiem, gan ar smago tehniku – haubicēm vai aviāciju. Tiesa gan – beidzamo desmit gadu laikā ir pieaugusi intensitāte, bet pamatuzdevumi jau nemainās." To stāstot, pulkvedis Lejiņš uzsver, ka mums tiešām ir iemesls lepoties, jo Ādažu poligons atzīts par labāko Baltijā. Pie mums vēloties braukt dienēt gan Polijā izvietotā Amerikas karavīru vienība, gan  Igaunijā izvietotie briti, un pat lepnie igauņi gribot trenēties šeit, Latvijā. Tiesa, starptautiski atzīts militāro bāžu novērtējums un reitings gluži neeksistē. "Ir tehniskie parametri, bāzes izmēri, ir parametri, ko bāzē var un nevar darīt, un mūsu poligons ir labākais Baltijā tieši no praktiskā viedokļa."

Starp citu, Ādažu bāzes attīstībā beidzamajos četros gados esot ieguldīts ievērojami daudz līdzekļu, tostarp no sabiedroto puses, kas palīdz drošāk un efektīvāk izmantot Ādažu poligonu. "Esam ieviesuši zināmus kritērijus visām vienībām, kas trenējas, mācās vai iegūst kvalifikāciju poligonā, lai iespējami samazinātu trokšņu līmeni. Ja nepieciešams saņemt ieskaiti nakts šaušanā, to – vismaz ziemas periodā – var darīt arī astoņos vakarā, un nav nepieciešams šaut, piemēram, trijos naktī," skaidro pulkvedis Lejiņš. Viņš atgādina, ka vēl pirms diviem gadiem šaušanas apmācības naktīs notikušas samērā bieži; turpmāk paredzēts to samazināt. Tas tiekot darīts arī daudzu apkārtējo civiliedzīvotāju sūdzību dēļ, taču, kā uzsver pulkvedis, "ir jāsaprot, ka esam daļa no sabiedrības, un mēs aizsargājam sabiedrību. Beigu beigās – mums visiem ir jābūt labiem kaimiņiem." Ādažu bāzi veiksmīgi atslogojot Lāčusila poligons Alūksnes pusē, kur pašlaik atrodas gan kanādiešu, gan latviešu kaujas vienības, un ar iecerētajiem labiekārtošanas darbiem Alūksnes poligonā Ādaži tikšot atslogoti vēl vairāk.

Darbā aicināti arī civiliedzīvotāji 

Runājot skaitļu valodā, beidzamajos gados karavīru skaits Ādažu bāzē ir dubultojies, un aprēķini liecina, ka divkārt pieaudzis arī ūdens patēriņš, transportlīdzekļu skaits un kopējā slodze uz poligonu. Salīdzinājumam pulkvedis Lejiņš min uzskatāmu piemēru: "Iedomājieties, ka iemītnieku skaits jūsu mājoklī pēkšņi dubultojas. Protams, tas ievieš zināmas korekcijas."

Starp citu, ir palielinājies arī Ādažu bāzē strādājošo civilpersonu skaits, no kurām lielākā daļa strādājot ēdnīcā. "Manuprāt, ja jūs apjautātos, piemēram, Ādažu picērijās vai tirdzniecības centrā, viņi noteikti atzītu, ka karavīru skaits ir dubultojies, un es domāju, ka zināmu peļņas procentu noteikti var norakstīt uz armijas cilvēkiem," viņš teic.

Pulkvedis arī norāda, ka informācija par pieejamajām vakancēm Ādažu bāzē ir pieejama gan Aizsardzības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļa vietnē, gar "Facebook" un "Twitter" armijas kontos, kur parasti tiek norādīts arī potenciālais atalgojums. "Pretendentam nav jābūt karavīram; svarīgas ir viņa prasmes. Vienīgie ierobežojumi ir tad, ja viņš bijis sodīts," teic pulkvedis Lejiņš.


"Ādažu poligons atzīts par labāko Baltijā – ne velti te vēlas dienēt gan Polijā izvietotā Amerikas karavīru vienība, gan Igaunijā izvietotie briti un pat igauņi!" atzīst pulkvedis Lejiņš.

Artefakti ir, muzejs būs nākotnē

Strādājot pie Ādažu bāzes attīstības un labiekārtošanas, tiekot domāts arī par muzeja ierīkošanu. "Pašlaik, kamēr bāzē un ap to norisinās spraigi celtniecības darbi, proti, tiek domāts par dienesta dzīvokļu fonda palielināšanu un tamlīdzīgi, muzeju nav iespējams nedz izveidot, nedz uzturēt. Taču dažādi artefakti – formas tērpi, ieroči, fotogrāfijas, kaujas tehnika –, kas krājušies kopš 1994. gada, kad bāzi pārņēmām no Krievijas armijas, mums ir, un es, būdams optimists, ceru, ka jau ap 2020. vai 2021. gadu īpašā telpā, kas šim mērķim jau atvēlēta, iekārtosim muzeju," atklāj pulkvedis.

Viņš arī teic, ka jau tuvākajā laikā pie bāzes kontroles un caurlaižu punkta uz postamenta tiks novietots kaujas transportlīdzeklis, kas tumsā tiks izgaismots un padarīs vārtus skaistākus. To stāstot, pulkvedis Lejiņš ar smaidu piebilst, ka ikviens, kurš vēlēsies, varēs pie šī publiski pieejamā objekta nofotografēties.

Pats galvenais ir drošība!

Jautāts, kā Ādažu bāze tiek galā ar ogotājiem un sēņotājiem, kas allaž pamanās iekļūt poligona teritorijā, lai ievāktu dabas veltes, pulkvedis teic: "Armijas pārstāvji labi saprot, ka šīs nodarbes ir latviešu "nacionālā īpatnība", tāpēc cenšamies cilvēkiem dot iespēju to darīt. Piemēram, šogad pēc militārajām mācībām "Namejs" karavīriem bija jāatpūšas un jāapkopj ekipējums, tādēļ tie, kas to zināja, šīs nedēļas nogales izmantoja sēņošanai un ogošanai. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām, un neesam tik strikti noskaņoti," skaidro Lejiņš, gan vairākkārt uzsverot: pats galvenais ir drošība! "Ja redzat posteni iebraucamā ceļa galā un ja dzirdat, ka šauj, – nu nevajag tad līst mežā! Jo svarīgākais ir, lai cilvēks netiktu nošauts."

Nākotnē Ādažu bāzes vadība cer ieviest labāku komunikāciju, lai varētu cilvēkiem dot iespēju pasēņot, turklāt, kā saka pulkvedis, "kaimiņi jau zina, kad poligons ir tukšs. Ja tomēr rodas jautājumi, tos var uzdot jebkuram karavīram vai arī piezvanīt uz bāzi, jo mijiedarbība un savstarpējā pretimnākšana ir ļoti svarīga." Pats viņš poligonā rudenī nesēņojot, taču karavīri, kas dodas mācību patruļās, mēdzot pa kādai bekai nolauzt – tik daudz, lai pietiktu sēņu mērcei. "Galu galā – poligonam arī vajag atpūsties. Ja ļoti intensīvi to izmantosim, pēc pieciem sešiem gadiem tur vairs nekā nebūs," pulkvedis rezumē un atzīst, ka lieli konflikti ar sēņotājiem neesot bijuši.

Mācība ir gūta

Vai ir gūta kāda mācība pēc šovasar poligona teritorijā notikušā lielā ugunsgrēka, kas gan esot bijis mazāks nekā 1992. gada ugunsnelaime? "Mēs visi apzināmies, ka šī vasara Latvijā bija ekstremāla, ko pierādīja arī ugunsgrēks Kurzemē. Otra lieta: pēc šī incidenta mēs poligonā esam palielinājuši uguns dzēšamās tehnikas jaudu – mums ir vairāk visurgājēju ar ūdens cisternām. Pārskatījām savas instrukcijas, un esam uzlabojuši savas spējas, lai šādus gadījumus, cik iespējams, novērstu," skaidro pulkvedis Lejiņš, gan uzsverot – poligonā ir jāšauj, jo tas ir šīs vietas pamatuzdevums. "Artilērijas šaušanas vietu iekārtojām vietā, par kuru domājām, ka tā tik viegli neaizdegsies – purvā, tomēr šovasar tas bija sauss. Bet katrā gadījumā – mācība nākotnei ir gūta."

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.