Menu
 

Ko rakstījām novembrī pirms 70, 20, 10 un 4 gadiem... Apriņķis.lv

  • Autors:  "Rīgas Apriņķa Avīze"
"Rīgas Apriņķa Avīzes" 2008. gada 14. novembra numurs. "Rīgas Apriņķa Avīzes" 2008. gada 14. novembra numurs. Foto no arhīva

Vairāki lasītāji mudināja mūs atkal ieskatīties noputējušajos avīzes arhīva materiālos. To labprāt darām, un, lai būtu interesantāk, uz pārdomām rosinošāk, veicām dažas izmaiņas materiāla izvēlē un pasniegšanas formātā.

Tā nu gadījies, ka novembris piepildīts ar galēji antagoniskām svinībām gan brīvvalsts, gan okupācijas gados. Oktobra revolūcijas kārtējā gadadiena ar histēriski sakāpinātiem lozungiem un Ļeņinu, Staļinu, piedodiet, priekšā un pakaļā. Tad – pārejas laiks, pagājušā gadsimta 80.–90. gadu mija, kad īsti nevar saprast, ko runāt, ko ne. Vienbrīd svin gan lielinieku revolūciju, gan Latvijas proklamēšanu tajā pašā mēnesī... Un vai tad nupat valsts simtgades novembris neiztika bez kurioziem un kašķēšanās?

Tomēr to ārprātu, kas parādās avīzes slejās Staļina valdīšanas laikā, pagaidām nav izdevies pārspēt. Lūk, titullapas raksts "Gaišais ceļš" 1948. gada 6. novembra laikrakstā "Darba Balss". Autors – neviens cits kā Vilis Lācis. Ievelkam elpu un...

"..vairāk nekā 20 gadus turēdama varu savās rokās, latviešu buržuāzija nav devusi nevienu (Lāci, Lāci, ko tu pats rakstīji? – red.) literatūras darbu, kam nebūtu uzspiests aprobežotības un gara nabadzības zīmogs, kas raksturīgs visai tās kultūrai. Savā laikā latviešu buržuāzija dziedāja slavas dziesmas budžu partijas «Zemnieku savienības» reakcionārā galma rakstnieka Eduarda Virzas grāmatai «Straumēni». Šī grāmata ir slavas himna budzim, budža saimniecības un patriarchālā sadzīves veida idealizācija. Gados, kad Ulmaņa budziskā diktatūra it visu pakļāva budža interesēm, Virzas grāmatas uzdevums bija attaisnot šīs diktatūras politiku, propagandēt to un iemidzināt masu apziņu..

Kopīgi ar visu padomju tautu svinēdama Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 31. gadadienu, latviešu tauta, kuras neatkarību un nacionālo brīvību glābusi padomju vara, droši raugās savā rītdienā. Mums spoži spīd Ļeņina–Staļina diženās partijas iededzinātā Oktobra saule. Mēs droši soļojam diženās boļševiku partijas norādīto ceļu – uz komunismu."



Ja par Staļina laika avīzes ievadrakstiem tā kā būtu skaidrs un diezgan paredzams, nekas nav skaidrs un paredzams 1988. gadā. Acīmredzot daudzi īsti nezina, uz kuru pusi klanīties, tādēļ izlemj klanīties uz visām pusēm, 18. novembra laikraksta redakcijas slejā sametot gan Latvijas nacionālo valstiskumu, gan Ļeņinu, gan komisāru Stučku un noslēdzot visu šo rasolu ar mīklainu pateicību... savai nākotnei! Ij domādams neizdomāsi! Palūkojiet paši, kas rakstīts "Darba Balss" 1988. gada 18. novembra redakcijas slejā "Sākotne"!

"Lācplēša dienu –11. novembri – ar sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu pils tornī atzīmēja Siguldā. Tā bija ieskaņa 18. novembrim – Latvijas nacionālās republikas tapšanai. Tā bija robežzīme nacionālā valstiskuma tapšanas ceļā. 4. decembrī tika sastādīta padomju Latvijas pagaidu valdība ar P. Stučku priekšgalā.

Noiets gan uzvarām, gan lieliem zaudējumiem garš ceļš līdz šodienas Padomju Latvijai, kad atkal atsaucam vēstures gaitā labākos brīžus, klupdami un kļūdīdamies ceļamies, lai atjaunotu tiesisku valsti, kad V. I. Ļeņins atzina mūsu republiku. Un esam pateicīgi savai nākotnei."



Uz divu iepriekšējo šedevru fona 2008. gada novembris avīzē izskatās sanīcis, bet temats gan staipāms gari un plaši – teritoriālā reforma. Var apbrīnot šodienas politiķus, kuri ķeras klāt tam pašam reformu spēļlācītim ar tādu pārliecību, ka iepriekš nekas tāds nav bijis. Un kā vēl ir bijis!

No "Rīgas Apriņķa Avīzes" 2008. gada 14. novembrī publicētās diskusijas apraksta. Diskusijas norises vieta – Pašvaldību lietu ministrija. Sarunā piedalās arī ministrs Edgars Zalāns. Teksta autors Raivis Bahšteins.

R. Bahšteins: "Vai šobrīd var garantēt, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kā solīts, izveidosies ekonomiski attīstīties spējīgi novadi, kas nodrošinās kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem?"

E. Zalāns: "Rīgas reģions ir īpašs reģions, jo reforma notiek pagastos, bet centrā Rīga neapvienojas ar apkārtējām pašvaldībām, kamēr cilvēki, kas dzīvo pagastos, nes naudu laukā no Rīgas. Rīgas reģiona bagātākā pašvaldība pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju nav Rīga, vairāk pārtikušas ir Pierīgas pašvaldības."

Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Didzis Zemmers: "Vai pašvaldības būs spēcīgākas nekā šobrīd? Analizējot Limbažu novada veidošanās modeli, jāsecina, ka izmaksas uz administrāciju nesamazinās, ir daudz problēmu. Piemēram, pašvaldības policija šobrīd darbojas divās pašvaldībās, bet pie kopējas teritorijas policija būs jānodrošina visā novadā. Štati būs jāpalielina trīs reizes, līdz ar to izmaksas stingri palielināsies."



Arī pavisam nesenais 2014. gada novembris avīzes slejās nedimd bungu un fanfaru ritmos un nedreb uguņu izvirdumos, bet šķiet gluži pieņemams. Rāmkalni šepat pie Gaujas sāk būvēt jaunu ražotni. Lai nu veicas! Starp citu, būs jāiebrauc ciemos...

"Lāčplēša dienā, 11. novembrī, uzņēmumā "Rāmkalni" Inčukalnā tika ielikts pamatakmens jaunai ražotnei. "Tā ir mūsu dāvana Latvijai dzimšanas dienā, jo ar šo soli stiprinām mūsu valsts ekonomisko neatkarību, dodam cilvēkiem darbu, ražojam labus produktus no vietējām izejvielām un rūpīgi strādājam pie eksporta tirgus apgūšanas," atklājot laika kapsulas ielikšanas ceremoniju, sacīja uzņēmuma "Rāmkalni" vadītājs Viktors Grūtups."

("Rāmkalnos ieliek pamatakmeni jaunai ražotnei", autors Ģirts Kondrāts; "Rīgas Apriņķa Avīze", 2014. gada 14. novembris)

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.