Carnikavas nēģu kādam laikam pietiks ^{Apriņķis.lv}

Pie vainas sausums un netīrs ūdens

"Precīzi nozvejotos kilogramus vai tonnas pateikt nevaru, bet šogad tiešām ir trīsreiz mazāk nēģu nekā citus gadus," atzīst Eduards un skaidro, ka pie nēģu skaita samazināšanās šogad tiešām vainojama daba – karstā un sausā vasara. "Gaujā bija ļoti zems ūdens līmenis, un tas pats bija pārējās upēs, kurās ķer nēģus rūpnieciskiem nolūkiem, – Sakā, Ventā, Salacā. Līdz ar to ūdens bija netīrs, tas nesajaucās ar Rīgas līča un Baltijas jūras ūdeni, un nēģiem tāds ūdens nepatīk."

E. Skavanecs uzsver, ka ar laiku nēģi ies mazumā, līdz izzudīs pavisam, jo piesārņotā ūdenī tie nevairojas. "Nēģi pazudīs tāpat kā Baltijas lasis, ko savulaik tepat Carnikavā zvejoja tonnām, tāpat kā luči, kuru arī tikpat kā vairs nav..." Viņš gan min, ka nēģu mazuļi joprojām tiek audzēti un laisti ūdenī, taču, viņaprāt, tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo, ielaižot nēģu mazuļus netīrā ūdenī, tie vienkārši nobeigsies. "Jau pirms laika esmu teicis, ka ir zivis, kuras padodas ataudzēšanai, piemēram, karpas, sami un zuši, bet nēģi nepadodas, tāpēc nesaprotu, kāpēc jātērē milzu līdzekļi, lai gadā parādītos divi trīs nēģi," viņš prāto.

Taujāts, cik tad gadiem nēģu pietiks, mans sarunbiedrs sirsnīgi smejas un saka, ka viņa mūžam pietikšot. E. Skavanecs arī skaidro, ka viņa vadītā firma pati nēģus faktiski neķer, bet uzpērk no citiem: "Pie mums Gaujā nēģus ķer divas firmas – vienai ir piecdesmit murdu, mums ir licence uz vienu. Tas ir tāpat kā makšķerniekam viena makšķere hobijam. Mēs pārsvarā uzpērkam nēģus no citiem un pārstrādājam."


Carnikavieši stāsta, ka nēģu nozveja ar katru gadu mazinās, jo šīm zivīm nepatīk piesārņots ūdens un tas, ka upē nav straumes. Protams, var cerēt, ka šogad Gaujā ielaistie 2,8 miljoni nēģu mazuļu neaizies bojā, bet kļūs par pieaugušām zivīm.

Somi un vācieši nēģus neēd

Jautāts, vai šai delikatesei ir potenciāls iekarot eksporta tirgus, Eduards Skavanecs atbild, ka "nē, jo nēģi interesē tikai vietējos pircējus un ārzemju latviešus. Šad tad man prasa, lai iedodu nēģus priekš Anglijas vai Īrijas latviešiem, un tad ar fūrēm kādus divdesmit trīsdesmit kilogramus varam aizsūtīt," skaidro Eduards, stāstot par savu pieredzi ar citu valstu tūristiem, kas itin bieži apciemo viņa ražotni. (Starp citu, tās nosaukums pārmantots no kādas fotodarbnīcas, kas reiz atradusies viņam piederošajā Rīgas dzīvoklī. Un, lai gan sākumā Eduardam šis nosaukums nav gājis pie sirds, tas izrādījies ļoti veiksmīgs.) Piemēram, somiem nēģi negaršojot – viņi šīs zivis izbaro suņiem. "Kad nēģus izcepam uz grila, viņi mazu gabaliņu nogaršo. Ar vāciešiem ir tas pats. Savukārt Krievijas tūristi zina, kas ir nēģi, un ēd labprāt."

Vēl Eduards pastāsta, ka tradīcija nēģus gatavot želejā – tādus, kādus tos pazīstam šodien, – aizsākusies vismaz Ulmaņlaikos, kad Carnikavā uzcelta zivju pārstrādes rūpnīca. "Mēs jau nezinām – varbūt šis gatavošanas veids sācies vēl senāk," viņš prāto un atgādina, ka nēģu cepšana uz grila (tādus var nogaršot ikgadējos Carnikavas Nēģu svētkos) sākusies pirms gadiem divdesmit, kad, sadarbojoties ražotājiem un Carnikavas domei, radusies ideja par šāda pasākuma rīkošanu.

Interese par amatu nezūd

Eduards priecājas, ka nēģu gatavošanas amats tiek pārmantots un ka arī jaunajai paaudzei par to ir interese. Piemēram, viņa ģimenē to darot znots. "Taču cilvēks "no malas" diez vai ar šo lietu tiks galā. Pat ja viņam būs interese par visām niansēm, ir ļoti uzcītīgi jāstrādā. Pareizāk sakot, jāstrādā ar sirdi, lai nēģi būtu garšīgi. Tāpēc Carnikavā pārsvarā ar nēģu gatavošanu nodarbojas ģimenes uzņēmumi – kādam strādā dēls, kādam meita."

Ar domu, ka kādam jaunietim nēģu gatavošana varētu iepatikties, Eduards esot aicinājis savā ražotnē paciemoties Carnikavas skolas bērnus. "Tiesa, iemācīties to visu jau jaunais cilvēks var, bet viņam nebūs iespēju ielīst nēģu noieta tirgū, jo tas ir ļoti šaurs – esam deviņi oficiālie ražotāji, kas sadarbojas ar lielveikalu tīkliem un tirgiem, un to ir tik, cik ir," viņš rezumē un atgādina sarunas sākumā teikto – ka nēģu kļūst aizvien mazāk. "Carnikavā mēs esam četri pieci noņēmēji. Kad aizejam pie zvejnieka pēc zivīm, reizēm viņam ir simt kilogramu, reizēm – divdesmit, kas jāsadala visiem gribētājiem."

Vēl izrādās, ka pie Ventspils, kur jūra tīrāka, nēģu ir vairāk. "Kad jūra kādā vētrā saviļņosies un līča ūdens sajauksies ar jūras ūdeni, iespējams, mūsu krastā nēģu arī būs vairāk."


Carnikavas novada domes atbalstītajos Nēģu svētkos var panašķēties gan ar grilētiem nēģiem, gan nēģu zupu un pat nēģu suši.

Pašvaldība atbalsta savējos

Carnikavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Ilze Cerbule uzsver, ka, lai nēģu skaits pieaugtu, Carnikavas novada pašvaldība jau sešus gadus finansē nēģu krājuma papildināšanu, pavasaros ielaižot Gaujā vairākus miljonus nēģu kāpuru, kas mākslīgi pavairoti un izaudzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" zivjaudzētavā "Brasla". Arī šā gada pavasarī Gaujā starp Siguldu un Murjāņiem ielaisti 2,8 miljoni nēģu mazuļu. Stāstot par sadarbību, I. Cerbule atgādina, ka, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu un popularizējot novadu, Carnikavas nēģus, to zvejniekus un cepējus, Carnikavas novada pašvaldība augustā rīko vērienīgos Nēģu svētkus, kas katru gadu pulcē vairākus desmitus tūkstošus apmeklētāju. Jau zināms, ka nākamgad Carnikavas XVIII Nēģu svētki notiks 24. augustā.