Sirsnīgā pasākumā godināti Mārupes novada zelta kāzu pāri

Arnolds un Mudīte Vegneri

Arnolds savu mīlestību ieraudzīja Mežaparka brīvdabas estrādē, kur tika izrādīta izrāde “Skroderdienas Silmačos”. Tas bija 1965. gada vasaras vidus jūlijs. Jaunieši pēc izrādes vienā tramvajā brauca uz mājām, un, izkāpjot Rīgas centrā no tramvaja, Arnolds uzrunāja Mudīti. Tā sākas abu draudzība, kas pārauga mīlestībā, Mudītei toreiz bija 15 gadi, Arnoldam – 17. 1968. gada 25. maijā tika reģistrēta viņu laulība.

Arnolds izmācījies Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumā par saldēšanas iekārtu mehāniķi, taču visu mūžu nostrādājis par kurpnieku. Mudīte strādājusi bibliotēkā, neklātienē absolvējusi Latvijas Universitāti.

Atbildot uz jautājumu, kas nepieciešams ilgai laulībai, pāris norāda: “[Vajag] mīlēt vienam otru, cienīt ģimeniskās vērtības. Problēmas risināt bez bērnu klātbūtnes.”

Uldis un Marga Priedes

Ulda un Margas mīlestība uzplaiksnīja Mārupes pagasta Sakaru nodaļā 1967. gada rudenī. Tā bija Margas pirmā darbavieta, bet Uldis strādāja Meliorācijas pārvaldē un darba darīšanas bija atbraucis uz Mārupes pagastu. Laulība tika reģistrēta 1968. gada 25. maijā.

Uldis pēc izglītības ir elektriķis, bet ilgus gadus nostrādājis par šoferi, pēdējā darbavieta ir Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde. Margas darba gaitas saistītas ar  Sakaru ministriju, strādājusi arī Ļeņina bankā Pārdaugavā un par grāmatvedi.

Daloties ilgas kopdzīves noslēpumos, Marga saka: "Pretēji raksturi pievelkas," – savukārt Uldis mudina "pārāk daudz nestrīdēties".



Helmuts un Brigita Tuni

Helmuts 1959. gada 1. septembrī uzsāka mācības Rīgas 2. vidusskolā. Četrus gadus jaunieši mācījās vienā klasē, bet pirmais randiņš tika sarunāts 1963. gada 11. janvārī. Pēc vidusskolas Helmuts iestājās medicīnas institūtā un izmācījās par ārstu kardiologu, šobrīd viņš ir pensijā. Brigita absolvējusi LU Fizikas un matemātikas fakultāti, daudzus gadus nostrādājusi 14. vakara maiņas vidusskolā par matemātikas skolotāju, šobrīd strādā Rīgas Mūzikas internātskolā par audzinātāju un matemātikas skolotāju.



Ivans un Antoņina Kononovi

Ivana un Antoņinas mīlestība uzziedēja Līgo vakarā. 1968. gadā kādā vasarnīcā Dārziņos notika kopīga līgošana, kur Ivans ieraudzījis Antoņinu, un puisim meitene tā iepatikās, ka uzreiz vaicāja: “Vai Tu būsi mana sieva?”, un atbilde bija “Jā”. Abi apprecējās 1968. gada 30. augustā. Ivana darba mūžs saistīts ar armiju un civilo aizsardzību, ilgus gadus nostrādājis Rīgas pašvaldības policijas Civilās aizsardzības dienestā. 

Kononovi uzskata, ka ilgai laulībai ir svarīgas “spēcīgas ģimenes tradīcijas, kā apprecas, tā uz mūžu”, tāpat vajag laikus piedot sadzīviskas kļūdas un mācēt piedot.



Andis un Agnese Ploki 

Andis 1947. gadā atgriezās dzimtenē no izsūtījuma Sibīrijā. Agnese viņu ievēroja jau Popova radiorūpnīcas kultūras nama ballē, kur Andis spēlēja trompeti, tomēr liktenīgā tikšanās bija 1960. gadā Vecrīgā. Aldaru ielā atradās "Augstsprieguma tīkliem" piederoša ēka ar aktu zāli, kur notika slēgtie vakari. Andis spēlēja orķestrī, un jaunieši tur saskatījās, sākās abu draudzība. 1961. gadā Andi iesauca obligātajā karadienestā, Agnese uzticīgi gaidīja puisi mājās. 1965. gada 20. martā pāris slēdza laulību.

Agnese absolvējusi Rīgas Celtniecības tehnikumu, un viss darba mūžs saistīts ar celtniecību. Andim mūzika ir gan maizes darbs, gan sirdsdarbs. Andis nostrādājis Rīgas kinostudijā par skaņu operatoru līdz pat tās likvidācijai. Šobrīd ir Latvijas Radio skaņu režisors.

Kā saka Agnese, kopdzīvē vajag “saprast vienam otru, dot brīvību, uzticēties”, savukārt Andis uzsver, ka ilgai laulībai nepieciešama “iecietība, iecietība, iecietība”.