Tiesībsargs sola vērsties ST, ja divu mēnešu laikā netiks palielināts garantētais minimālais ienākuma līmenis

Viņa informēja, ka nākamnedēļ valdībai tiks nosūtīts "pirmstiesas brīdinājums" grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni. "Acīmredzams, ka esošais GMI apmērs - 53 eiro mēnesī vienai personai - neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109.pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu," skaidroja Berķe.

Tiesībsargs uzskata, ka garantētajam minimālajam ienākumam jābūt tuvinātam nabadzības riska slieksnim, kas saskaņā ar statistikas datiem 2017.gadā bija 367 eiro. Viņš aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām, norādīja Berķe.

Viņa teica, ka minētās netaisnības novēršanai tiesībsargs valdībai dos divus mēnešu laika. Ja šajā termiņā izmaiņas netiks veiktas, tiesībsargs vērsīšoties Satversmes tiesā.

Berķe pauda, ka šis tiesībsarga aicinājums pilnībā atbilst ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijā teiktajam par nevienlīdzības mazināšanu. Birojā skaidroja, ka valsts ne tikai Satversmē ir apņēmusies mazināt nabadzību un novērst nevienlīdzību, bet šādu apņemšanos paudusi arī starptautiski, pievienojoties Pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai un ANO Paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.

Vienlaikus tiesībsargs atgādina, ka arī Eiropas Komisija jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi asu kritiku par nespēju izskaust sociālo nevienlīdzību.

Tiesībsargs iepriekš jau vairākkārt ir vērsies pie valdības un parlamenta ar līdzīgiem aicinājumiem nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Jansons šodien tiekas arī ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), aicinot viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai.